Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa piektdien, 24. maijā, krimināllietā par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā apsūdzētajai bijušajai Valsts vides dienesta (VVD) vadītājai Ingai Koļegovai lēma piespriest naudas sodu septiņu minimālo mēnešalgu jeb 3010 eiro apmērā.
Tiesa lēma Koļegovu atzīt par vainīgu pēc Krimināllikuma 2019. panta 2. daļas divās epizodēs, kuras norisinājušās laika posmā no 2015. gada 1. aprīļa līdz 2015. gada 28. maijam un 2016. gada 2. aprīļa līdz 2016. gada 15. jūnijam. Par šīm abām epizodēm Koļegovai galīgais sods piemērots jau minēto septiņu minimālo mēnešalgu apmērā.
Savukārt daļā par epizodi, kas notikusi 2014. gadā, tiesa lēma lietu izbeigt, jo iestājies noilgums.
Naudas sods nomaksājams 30 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās brīža. Tā kā piektdien tiesa pasludināja saīsināto spriedumu, tad lietas dalībnieki 10 dienu laikā var pieprasīt pilna sprieduma sagatavošanu.
Prokurors Kristaps Bresis žurnālistiem pēc saīsinātā sprieduma pasludināšanas norādīja, ka spriedums līdz galam neapmierina, pavisam noteikti tiks lūgts sagatavot pilnu spriedumu un pēc tam lems, vai to pārsūdzēt.
Koļegova pēc tiesas sēdes komentārus nesniedza. Viņas advokāts Aigars Purmalis norādīja, ka nepieciešams iepazīties ar pilna spriedumu tekstu, lai lemtu par pārsūdzību.
Jau ziņots, ka valsts apsūdzības uzturētājs tiesas debašu noslēgumā prasījis Koļegovu sodīt ar naudas sodu 22 minimālo mēnešalgu apmērā.
Pērn 23. oktobrī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa sāka skatīt krimināllietu pret Koļegovu par vairāk nekā 300 000 eiro vērtu darījumu nenorādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā.
Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai, apsūdzētā valsts amatpersona, iesniedzot valsts amatpersonu deklarācijas 2013., 2014. un 2015. gadā nenorādīja ziņas par lietošanā esošo nekustamo īpašumu, par attiecīgā pārskata periodā veiktiem darījumiem, kuru summa pārsniedz 20 minimālo mēnešalgu apmēru, kā arī informāciju par citiem faktiem, kas attiecas uz personas mantisko stāvokli.
Tāpat amatpersona deklarācijā par 2013. gadu nenorādīja noslēgtos darījumus lielā apmērā, kuru kopēja vērtība pārsniedz 300 000 eiro.
Savukārt amatpersonas deklarācijā par 2014. gadu un 2015. gadu persona norādīja nepatiesas ziņas par noslēgtajiem darījumiem lielā apmērā, kuru kopēja vērtība pārsniedz 600 000 eiro, uzskata prokuratūra.
Krimināllikums par minēto noziegumu paredz kā sodu piemērot īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu, vai naudas sodu.
VID 2016. gada 7. septembrī saistībā ar nepilnībām Koļegovas valsts amatpersonas deklarācijās un, iespējams, izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem tika sākta resoriskā pārbaude.
Koļegova iepriekš tika virzīta VID vadītāja postenim, taču 2016. gada 12. augustā savu kandidatūru atsauca.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
