Krimināllieta, kurā par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu apsūdzēts Saeimas deputāts Juris Jurašs (JKP), ir "finiša taisnē", un procesa virzītājs gribētu, lai tiesā tā nonāk jau šomēnes, žurnālistiem atzina Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Urbāns.
Vaicāts par lietas virzību, Urbāns norādīja, ka "izsakoties sporta terminoloģijā, lieta ir nonākusi finiša taisnē". "Mēs jau esam noslēguma stadijā pirms lietas nodošanas tiesai. Kriminālprocess ir tāda lieta, kuru līdz sīkumam nevar noprognozēt. Es gribētu, lai šī lieta tiek tiesai nodota jau jūnijā," teica prokurors.
Savukārt sabiedrībā radušos priekšstatu, ka lietā nekas nenotiek, Urbāns komentēja: "Tas skaidrojams ar to, ka faktiski publiski netiek pausta informācija par procesuālām darbībām. Sabiedrībai nav zināmas tās darbības, kas notiek kriminālprocesā, tāpēc arī rodas maldīgs priekšstats, ka nekas nenotiek, un lieta vienkārši tiek turēta." Jautāts, vai arī deputātiem tāpēc radies šāds priekšstats, un arī parlamentāriešiem nekas netiek teikts, prokurors atbildēja, ka arī viņi nevar zināt, kas notiek Juraša kriminālprocesa izmeklēšanā. Viņus par to prokurors neinformē.
Jau ziņots, ka Ģenerālprokuratūra iepriekšnosūtīja Saeimai dokumentus, lūdzot kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu kriminālvajāšanai izdot deputātu Jurašu.
Saeima viņu kriminālvajāšanai izdeva 31. janvārī. 8. februārī prokurors izsniedza Jurašam lēmumu par saukšanu pie kriminālatbildības. Jurašs pie kriminālatbildības saukts par Krimināllikuma 94. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, proti, par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu.
Likums par šādu pārkāpumu kā sodu paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.
Drošības policija (tagad Valsts drošības dienests (VDD)) iepriekš rosināja uzrādīt apsūdzību, bet prokurors nolēma izbeigt kriminālprocesu par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu pret bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieku Juri Jurašu (JKP).
Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Aivis Zalužinskis bija secinājis, ka aizdomās turētā Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.
Savukārt Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors kā nepamatotu atcēla lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu un lēma nodot krimināllietu atpakaļ VDD izmeklēšanas turpināšanai.
Kā ziņots, Jurašs publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi. Jurašs tolaik vēl Jaroslava Streļčenoka vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informēja par to, ka viņu mēģināts piekukuļot.