Pusotru mēnesi pēc prokuratūras lūguma Saeima izdod Zakatistovu kriminālvajāšanai  (64)

Par izdošanu kriminālvajāšanai balsoja 55 deputāti, bet pret - 21 parlamentārietis. Neviens balsojumā neatturējās. Līdz ar to tika pieņemts lēmums deputātu izdot.

Par balsoja deputāti no "Jaunās Vienotības", "Attīstībai/Par!", "Saskaņas" un Zaļo un zemnieku savienības un Nacionālās apvienības. No pie frakcijām nepiederošajiem deputātiem par izdošanu balsoja arī Linda Liepiņa, bet no "KPV LV" par izdošanu balsoja Didzis Šmits un Karina Sprūde.

Pret balsoja lielākā daļa "KPV LV" frakcijas deputātu un Jaunās konservatīvās partijas (JKP) deputāti.

Nebalsoja Romāns Naudiņš (NA) un pie frakcijām nepiederošie deputāti Inguna Rībena, Jūlija Stepaņenko un Aldis Gobzems.

Pats Zakatistovs no Saeimas tribīnes ceturtdien aicināja savus kolēģus jautājumā par viņa izdošanu kriminālvajāšanai balsot pret.

Zakatistovs savā debašu runā sacīja, ka nav pārāk gaumīgi runāt pašam par sevi, tāpēc ilgi domājis vai šo runu teikt. Tomēr beigās izlēmis par labu debašu runai un aicināja Saeimas deputātus balsot pret viņa izdošanu kriminālvajāšanai. Deputāts skaidroja, ka varētu likties, ka situācija ir vienkārša – divi pilsoņi nonākuši strīdus situācijā, kurā ir kāds cietējs, ir prokuratūra, kas sagatavo apsūdzību, un lieta tiek nosūtīta tiesai. Taču viņa ieskatā šis gadījums nav tik vienkāršs, jo tam ir sekas, kas ierakstītas Saeimas Kārtības rullī. Šis normatīvais akts liedz deputātiem, kuri izdoti kriminālvajāšanai, piedalīties Saeimas darbā. Zakatistovs atgādināja, ka Satversmes tiesa (ST) arī vērtē Saeimas Kārtības ruļļa normu atbildību Satversmei.

Zakatistovs skaidroja, ka lielā uzņēmumā ir "kašķis" starp valdes priekšsēdētāju un padomes priekšsēdētāju, un krimināllieta tiek izmantots kā rīks no valdes priekšsēdētāja puses. Saeimas deputāts pauda viedokli, ka šajā pušu cīņā kā ķīlnieks visam pa vidu ir vēlētāji, kuri Saeimas vēlēšanās balsojuši par noteiktu partiju. "Jautājums ir, vai viņi ir vainīgi, jo viņi arī tiek iejaukti šajā kašķī," sacīja deputāts, norādot uz problēmu, ka Saeimas Kārtības rullī noteikts, ka deputāts, kurš izdots kriminālvajāšanai, nedrīkst strādāt.

"Pie šī jautājuma strādā ST un es domāju, ka ST pateiks, ka demokrātijas process ir apdraudēts un vēlētāji tiek turēti par ķīlniekiem. Es saku balsojiet pret, ne manis dēļ, bet to vēlētāju, kuri Kārtības ruļļa dēļ nonākuši ķīlnieku statusā, dēļ," sacīja Zakatistovs.

Deputāte Iveta Benkena-Bēkena (KPV LV) pauda, ka deputātu lēmums šajā jautājumā jau ir skaidrs, un deputāti nav tiesneši, kā arī tiekot pieprasīta vienlīdzīga attieksme. Tomēr viņa skaidroja, ka balsos par cilvēcību, kas, viņas ieskatā, pietrūkst ne tikai parlamentā, bet arī ikdienā. "Pienākums ir veidot sistēmu, kurā ikviens var justies droši, it īpaši tie, kas godprātīgi pilda savu darbu," noteica deputāte.

Judins kolēģus informēja, ka izmantojis iespēju iepazīties ar prokurora piedāvātajiem materiāliem. Viņš uzsvēra, ka Saeimas deputāti nav tiesneši un nevar spriest tiesu, pateikt – vai persona ir vainīga vai nav vainīga. Līdz ar to Saeimas deputātiem ir jādod iespēja prokuratūrai strādāt un tikai tad iespējams sagaidīt tiesas spriedumu, citādi ir zināma nenoteiktība.

Savukārt Saeimas deputāte Juta Strīķe (JKP) aicināja kolēģus balsot pret Zakatistova izdošanu kriminālvajāšanai.

Tagad prokuroram jāsastāda lēmums par Zakatistova saukšanu pie kriminālatbildības un tas viņam jāizsniedz. Jau iepriekš Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Urbāns žurnālistiem norādīja, ka par lietas termiņiem precīzas prognozes izteikt nevēlas, bet plānots, ka lieta tiesā varētu nonākt vēl šogad.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) marta beigās nosūtīja krimināllietas materiālus Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļai kriminālvajāšanas uzsākšanai pret uzņēmēju Viesturu Tamužu un Saeimas deputātu Zakatistovu. Attiecībā uz uzņēmēju Tamužu prokurors jau aprīļa sākumā pieņēma lēmumu par viņa saukšanu pie kriminālatbildības, bet mazliet vēlāk vērsās arī Saeimā, lūdzot kriminālvajāšanai izdot Zakatistovu.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šo jautājumu vērtēja jau kopš 25. aprīļa. Sākumā komisija nolēma par izdošanu lemt 15. maija sēdē, lai varētu arī uzklausīt prokuroru. Savukārt 15. maijā sēdē komisija lēma dot deputātiem laiku līdz 5. jūnijam iepazīties ar krimināllietas materiāliem.

Kā ziņots, kriminālprocesā sākts process arī piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskai personai. KNAB ieskatā Tamužs un Zakatistovs vienojušies par naudas izkrāpšanu no kompānijas "Eco Baltia", kurā Tamužs ir padomes priekšsēdētājs.

Tamužs maldinājis uzņēmuma amatpersonas par Zakatistova konsultāciju nepieciešamību. KNAB kriminālprocesā secinājis, ka par līgumos noteiktajām konsultācijām samaksāti 26 620 eiro, taču patiesībā šādas konsultācijas nemaz nav sniegtas.

Pats Zakatistovs jau iepriekš žurnālistiem paudis, ka noliedz jebkādu vainu, kā arī skaidrojis, ka viņš Tamuža uzdevumā pētījis atkritumu biznesu Eiropā – izstrādājis pētījumu par atkritumu apsaimniekošanu visās Eiropas galvaspilsētās.