Raidījums: Uz Krievijas robežas nelikumīgi izcirsti desmitiem hektāru meža  (143)

Pavasarī raidījums devās uz Austrumu robežu, lai apskatītu tiltus, kas pār pierobežas uz upēm uzbūvēti uz robežsargu takas, un jau tobrīd pamanīja, ka pie Krievijas robežas takas ierīkošanai izzāģēti krietni koki. To tālākais liktenis nav izsekojams.

Darbi uz Krievijas robežas šogad jāpabeidz. 12 metru platās robežstigas iztīrīšana grūti pieejamās vietās ir viens no pēdējiem darbiem, ko tagad veic robežas būvētāji.

Gada sākumā robežjoslas tīrīšana sākās Ciblas novada Līdumnieku pagastā. Maija beigās Iekšējās drošības birojs (IDB) un Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) pamanīja, ka nomaļā vietā gar robežu izcirsta nevis 12 metru, bet 50 metru un vietām pat 80 metru plata josla, ziņo raidījums. Lielākajā daļā platību aizvākti celmi, zeme uzfrēzēta un nolīdzināta. Vērtīgākie zāģbaļķi aizvesti, palikušas tikai dažas kaudzes ar mazvērtīgu malku. Nav žēloti arī aizsargājamos dabas liegumos augošie koki, par kuru nociršanu paredzēta kriminālatbildība.

Gulbju Platpirovas dabas liegumā īpaši aizsargājamā purva mežu biotopā robežas ierīkotāji izcirtuši ap trīs hektāriem meža. Nocirsto koku vecums te bijis ap 170 gadiem.

DAP inspektors Ivars Leščinskis radījumam stāsta, ka par notikušo paziņots Valsts policijai. Pēc neilga laika policijas amatpersonas ieradušās un veikušas procesuālas darbības.

DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode savukārt norāda, ka lieguma robežas bija zināmas, jo viņas kolēģe gājusi kopā ar Valsts robežsardzi, tieši gatavojot atzinumus un viedokli par robežas uzturēšanu. "Līdz ar to teikt, ka nebija zināms īsti korekti nebūtu. Otrkārt, aizsargājamo teritoriju robežas ir arī teritoriju plānojumos un meža dienesta reģistrā un citās datu bāzēs," norāda DAP departamenta vadītāja.

Pēc kadastra datiem mežs izcirsts sešus kilometrus garā un 30 līdz 80 metrus platā pierobežas zemes gabalā. Tā platība pēc dokumentiem ir 15 hektāri, taču Valsts zemes dienestā (VZD) skaidro, ka dabā tas var būt krietni lielāks, jo zemes gabals nav uzmērīts un reģistrēts zemesgrāmatā.

Līdz 2015. gadam tas bijis pašvaldības īpašumā, taču rezervēts paredzamajai robežas iekārtošanai. Pašvaldība pirms 20 gadiem noteikusi lietojuma mērķi – valsts aizsardzības nozīmes objektu apbūve. Tāpēc arī tur augošais mežs nekad nav vērtēts. Eksperti aptuvenu nocirsto koku vērtību var noteikt pēc satelīta attēliem un blakus esošā meža.

Raidījuma uzrunātais mežsaimniecības speciālists atzinis, ka cena, pieticīgi rēķinot, šajā pierobežas joslā varētu būt 244 650 eiro. Summa aprēķināta, pieņemot, ka nocirsti 30 hektāri meža, un tas pārdots par zemāko cenu.

Raidījums arī norāda, ka robežsargi uzskata, ka viņiem atļauja nevienam nav jāprasa, un arī aizsargājamais mikroliegums nebija saglabājams. Robežsardzes ieskatā tā neesot uzskatāma par meža ciršanu, bet par apauguma novākšanu robežjoslā.

Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks Juris Martukāns raidījumam skaidrojis: "Ja ir sauszemes robeža, tad absolūti nav šaubas, par robežas platumu, kas ir noteikts 12 metri. Tā ir sauszemes robeža. Kas ir saistīts ar robežupēm, strautiem, kanāliem, ir tā mērīšanas īpatnība, ka robežas joslas platībā arī tiek ieskaitīts tas zemes gabals, kas atrodas zem ūdens."

Martukāns stāsta, ka robežsardze uzkrājusi nepilnus 2000 kubikmetru koksnes. Šis apjoms iegūts četru gadu laikā no visas 276 kilometrus garās robežjoslas. Tas ir vismaz četrreiz mazāk, nekā pēc "Nekā personīga" pieaicinātā eksperta aprēķiniem. Kur palikusi pārējā koksne, robežsargi nezinot, skaidro raidījums.

Valsts kontrole sākusi revīziju par Valsts robežsardzes un Iekšlietu ministrijas rīcību ar austrumu robežas iekārtošanai paredzētajiem vairākiem desmitiem miljonu.