Vaškevičs pamet cietumu - 13
Foto: F64

Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departaments otrdien atkārtotai skatīšanai Rīgas apgabaltiesā nodeva atsevišķas epizodes krimināllietā, kurā trīs vīrieši apsūdzēti vairāku uzņēmēju pasūtījuma slepkavībās, kā arī kādreizējā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča slepkavības mēģinājumā, informēja AT.

Ar šo AT lēmumu Rīgas apgabaltiesas spriedums atcelts daļā par Vaškeviča slepkavības mēģinājumu, kā arī par uzņēmēja Genādija Peredeļska slepkavību. Tāpat spriedums atcelts daļā par kaitējuma kompensācijām par labu cietušajiem.

Atceļot Rīgas apgabaltiesas spriedumu minētajās daļās, AT lēmumā norādīts, ka spriedumu nevar atzīt par tiesisku un pamatotu, ja tiesas secinājumi ir pretrunīgi un nav pamatoti ar lietai pievienotiem un likumā noteiktā kārtībā pārbaudītiem pierādījumiem.

Tiesā skaidroja, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma normām, apelācijas instances tiesas nolēmuma motīvu daļā norādāms apelācijas instances tiesas atzinums par apelācijas sūdzības vai protesta pamatotību, apstākļi, ko noskaidrojusi apelācijas instances tiesa, pierādījumi, kas apstiprina apelācijas instances tiesas atzinumu, motīvi, kāpēc apelācijas instances tiesa noraida kādus pierādījumus, un likumi, pēc kuriem tā vadās. Savukārt pierādījumu vērtējumam jāatbilst Kriminālprocesa likumā noteiktajiem kritērijiem. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma normām spriedumam jābūt tiesiskam un pamatotam.

AT lēmuma atzinusi, ka apelācijas instances tiesa nav ievērojusi minēto tiesību normu prasības, izskatot lietu divu apsūdzēto apsūdzībā pēc Krimināllikuma 117. panta 10. punkta par slepkavību Rīgā, Slokas ielas mājas pagalmā.

Tāpat AT atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā par abu iepriekš minēto apsūdzēto atzīšanu par vainīgiem un sodīšanu pēc Krimināllikuma 233. panta otrās daļas, proti, par šaujamieroča un munīcijas glabāšanu un arī daļā par kaitējuma kompensācijas solidāru piedziņu no abiem apsūdzētajiem valsts labā un cietušo labā.

AT atzina, ka apelācijas instances tiesas spriedums atceļams un lieta nododama jaunai izskatīšanai arī daļā par visu trīs peronu atzīšanu par vainīgiem personas slepkavības mēģinājumā, kas saistīts ar spridzināšanu.

Tiesa negrozīja apsūdzētajiem piemēroto drošības līdzekli - apcietinājumu, atzīstot, ka piemērotais drošības līdzeklis pašlaik ir proporcionāls tā piemērošanas pamatam - notiesājošam spriedumam, kurā konstatēta minēto apsūdzēto vaina sevišķi smagu, ar vardarbību saistītu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā.

AT lietu kasācijas kārtībā izskatīja sakarā ar prokurora kasācijas protestu un apsūdzēto, viņu aizstāvju un cietušo kasācijas sūdzībām par Rīgas apgabaltiesas spriedumu. Šī ir jau trešā reize, kad lieta nonākusi AT.

Ar apgabaltiesas spriedumu Mārtiņam Putniņam tika piespriesta brīvības atņemšana uz 17 gadiem un sešiem mēnešiem ar policijas kontroli uz trīs gadiem, savukārt Sergejam Markevičam un Edgaram Krogertam piespriesta brīvības atņemšana uz 19 gadiem un sešiem mēnešiem ar policijas kontroli uz trīs gadiem.

Tāpat tiesa nolēma piedzīt no Markeviča un Krogerta solidāri 127 069 eiro divu cietušo labā.

Jau iepriekš AT Krimināllietu departaments nolēma atcelt Rīgas apgabaltiesas 2015. gada 2. septembra spriedumu šajā krimināllietā. Toreiz AT atzina, ka apgabaltiesa, izskatot krimināllietu apelācijas kārtībā, neievēroja Kriminālprocesa likuma prasības un neizvērtēja liecinieka liecības atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesu praksē paustajām atziņām par kritērijiem liecību ticamības un nozīmīguma vērtējumam gadījumos, kad apsūdzētajiem un viņu aizstāvjiem nav bijusi iespēja uzdot jautājumus lieciniekam.

2015. gadā Rīgas apgabaltiesa apsūdzētājiem vīriešiem piesprieda mūža ieslodzījumu – kā galīgais sods apsūdzētajam Putniņam tika noteikts mūža ieslodzījums ar policijas kontroli uz trīs gadiem. Apsūdzētajam Markevičam tika piespriests mūža ieslodzījums ar policijas kontroli, piemērojot viņam izraidīšanu no Latvijas. Tāds pats sods bija piemērots arī Krogertam.

Lieta jau pirms tam vienreiz bija nonākusi AT. 2014.gadā AT Krimināllietu departaments atcēla apelācijas instances spriedumu, ar kuru visiem trim vīriešiem par izdarītajiem noziegumiem tika piespriests mūža ieslodzījums. Drošības līdzekli – apcietinājumu – apsūdzētajiem AT Krimināllietu departaments atstāja negrozītu. AT Krimināllietu departaments savā lēmumā norādījis, ka tiesa nav pienācīgi pārbaudījusi lietas pierādījumus un izmantojusi nepieļaujamus pierādījumus.

Lēmumā norādīts, ka pārkāptas apsūdzēto Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.pantā un Satversmes 92. pantā noteiktās tiesības uz lietas izskatīšanu taisnīgā un objektīvā tiesā.

2007.gada februārī Rīgā, Slokas ielas mājas pagalmā, tika nošauts Peredeļskis, 2007.gada septembrī Jēkabpilī, Rīgas ielā, tika nošauts uzņēmējs Gatis Aišpurs, bet 2008.gada janvārī Garkalnes novada Priedkalnē tika nošauts uzņēmējs Aigars Lūsis. Viens no uzņēmējiem nodarbojās ar kravu pārvadājumu biznesu, divi pārējie - ar gaļas pārstrādes biznesu.

Savukārt automašīna "Subaru Impreza", ar kuru pārvietojās Vaškevičs, tika uzspridzināta 2007.gada 21.maijā. Vaškevičs šajā incidentā guva smagus miesas bojājumus.

2009.gada decembrī policija paziņoja par vairāku uzņēmēju slepkavību atklāšanu un saistībā ar tām uz tiesas sola vēlāk nonāca Putniņš, Markevičs un Krogerts.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!