'Rimšēviča lietu' prokuratūra nodod tiesai  (82)

Minētajā krimināllietā Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs apsūdzēts pēc Krimināllikuma 320. panta ceturtās daļas gan par kukuļa piedāvājuma un kukuļa – apmaksāta atpūtas brauciena – pieņemšanu, gan par kukuļa piedāvājuma un kukuļa – naudas – pieņemšanu. Tāpat viņš apsūdzēts pēc Krimināllikuma 195. panta trešās daļas, proti, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu.

Krimināllietā arī uzņēmējs Māris Martinsons apsūdzēts pēc Krimināllikuma 323. panta otrās daļas un 20. panta ceturtās daļas pat kukuļa piedāvājuma atbalstīšanu, Krimināllikuma 320. panta ceturtās daļas un 20. panta ceturtās daļas – kukuļa pieņemšanas atbalstīšanu. Viņš apsūdzēts arī pēc Krimināllikuma 195. panta trešās daļas, proti, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu.

Tiesai nodotajā krimināllietā uzsākts process pret juridisko personu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu, kvalificējot šī uzņēmuma interesēs izdarītās darbības pēc Krimināllikuma 195. panta trešās daļas.

Lieta nodota Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai.

Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn 18. jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai krimināllietas materiālus pret Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Neilgi pēc tam prokuratūra šajā lietā Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam – par kukuļņemšanas atbalstīšanu.

KNAB Rimšēviču aizturēja 2018. gada februārī.

Lietas uzraugošā prokurore Jirgena 2018. gada vasarā pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu šobrīd likvidējamās "Trasta komercbankas" akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.

Jirgena stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča 2010. gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012. gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās – viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.

Prokurore uzsvēra, ka pēc 2010. gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas "Trasta komercbankas" akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012. gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi "Trasta komercbankai", vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi.

Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.

Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma – viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.