AT norāda, ka Prokuratūras likuma paredzētie ģenerālprokurora atlaišanas pamati pārbaudē nav konstatēti.
Atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai pārbaudes materiālu izvērtēšanai un atzinuma sniegšanai tiks sasaukts AT plēnums.
Senkāne šodien žurnālistiem stāstīja, ka nav izjutusi nekādu spiedienu, izvērtējot ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atlaišanas no amata pamatotību. Tiesnese norādīja, ka par tiesnesi strādā jau ilgus gadus, tostarp darbojoties arī tiesnešu ētikas komisijā, un neuzskata, ka uz viņu varētu veikt jebkāda veida spiedienu.
Tiesnese uzsvēra, ka savā izvērtējumā viņa ir koncentrējusies uz tiem trim aspektiem, kas bija norādīti Saeimas deputātu pieteikumā, uz kura pamata tika uzsākts šis process. Senkāne atgādināja, ka šajā pieteikumā bija pieļauts, ka Kalnmeiers esot rīkojies prettiesiski, kā arī pielaidis nolaidību, kas radījusi valstij zaudējumus, un arī zaudējis savu reputāciju. Attiecīgi senatore ir vērtējusi tikai šos faktus un nav ņēmusi vērā citus aspektus, piemēram, tos, kurus iesūtījusi sabiedrība.
Senatore norādīja, ka atzinumā pausta atziņa, ka ģenerālprokurora atbrīvošana no amata valstī ir uzskatāma par ārkārtas situāciju, tādēļ tā tiek strikti regulēta.
Senkāne domā, ka liela daļa no pārmetumiem, kas vērsti Kalnemeiera virzienā, ir "akmeņi, kas jāmet likumdevēju dārziņā".
Savukārt Kalnmeiers preses brīfingā žurnālistiem norādīja, ka tiesneses lēmumu vērtē pozitīvi un norādīja, ka viņam vēl nav bijusi iespēja iepazīties ar Senkānes veikto pārbaudi.
Ģenerālprokurors arī pauda, ka vēl aizvien uzskata, ka deputātu lēmums ierosināt pārbaudi bija politiski motivēts. Viņš uzsvēra, ka savā darbā nav pieļāvis tādus pārkāpumus, kas varētu būt par pamatu viņa atbrīvošanai no amata. "Tas, ka katra darbā var atrast trūkumus, tas ir saprotams," sacīja Kalnmeiers.
Viņš atzina, ka neizslēdz iespēju, ka arī nākotnē pret viņu kāds varētu vērsties. Ģenerālprokurors arī atzīmēja, ka viņa attiecības ar tieslietu ministru Jāni Bordānu (JKP) ir rezervētas, taču nepieciešamības gadījumā abi komunicē.
Jau ziņots, ka lēmumu veikt pārbaudi, vai ir pamats ģenerālprokurora atbrīvošanai no amata, AT priekšsēdētājs pieņēma 26. jūnijā, pamatojoties uz Prokuratūras likumu, pēc 39 Saeimas deputātu pieprasījuma.
Pārbaudi veikt priekšsēdētājs pilnvaroja AT tiesnesi Mariku Senkāni, nosakot termiņu pārbaudes veikšanai līdz 16. septembrim.
Taču, ņemot vērā veicamās pārbaudes apjomu, kā arī nepieciešamību pārbaudīt papildu saņemtos materiālus, tika pieņemts lēmums pārbaudes termiņu pagarināt līdz 1. oktobrim.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
