Ventspils mēra Aivara Lemberga ("Latvijai un Ventspilij") krimināllietā tieši aizstāvības jautājums būs iemesls, kādēļ pirmās instances tiesas spriedums tiks atcelts augstākās instancēs, kā arī iemesls, kura dēļ lieta var nonākt līdz Eiropas Cilvēktiesību tiesai, trešdien Saeimas Juridiskās komisijas sēdē, komentējot situāciju ar tiesas sēžu plānošanu un advokātu noslodzi, sacīja Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja Inese Siliņeviča.
Viņa atzina, ka, iespējams, pārkāpj savu kompetenci, taču uzsvēra, ka aizstāvības institūts ir ļoti trausls, bet tas ir viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem, kas traucē tiesai lietas skatīt ātrāk.
Tiesas priekšsēdētājas izteikumi par aizstāvības institūtu izskanēja, skaidrojot Juridiskās komisijas deputātiem tiesneses Ineses Bitenieces lūgumu par atbrīvošanu no amata.
Runājot ar deputātiem, Siliņeviča vairākkārt pieskārās jautājumam par tiesas sēžu grafiku izveidošanu, uzsverot, ka ir lietas, kurās tiesas sēžu grafiks jāpieskaņo, piemēram, sešu advokātu individuālajiem noslodzes grafikiem, tad tiesas sēdes ir jāplāno vairākus mēnešus uz priekšu, iespējams, ar lielām pauzēm starp tiesas sēdēm.
Tāpat tiesas priekšsēdētāja uzsvēra, ka Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļā ir neliels prokuroru skaits, bet tā dēvēto "lielo lietu", kas šobrīd atrodas tiesvedībā, ir krietni vairāk, tādējādi arī sarežģījot tiesas grafiku sastādīšanu.
Siliņeviča norādīja, ka ideālā gadījumā tiesas procesus varētu pabeigt divu līdz trīs mēnešu laikā, bet apstākļi tiesnešiem to neļauj.
Juridiskās komisijas deputāti trešdien atbalstīja Bitenieces pieteikumu, ar kuru viņa lūdza atbrīvošanu no amata.
Biteniece sākotnēji bija paredzējusi skatīt krimināllietu pret Latvijas Bankas vadītāju Ilmāru Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu.
Otrdien komisijas vadītāja Juta Strīķe (JKP) sacīja, ka deputātiem ir radušies jautājumi par iemesliem, kādēļ Biteniece darbu atstājusi, tāpēc uz sēdi nolemts aicināt Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāju.
Bažas radušās, jo tiesnese nav klātienē runājusi nedz ar tiesas priekšsēdētāju, nedz tieslietu ministru. Tiesas priekšsēdētāja ar Bitenieci esot runājusi telefoniski. Vaicāta, vai deputāti vēlas pārliecināties, ka uz tiesnesi nav izdarīts spiediens, pieņemot lēmumu par amata atstāšanu, Strīķe atbildēja apstiprinoši.
Pati Biteniece uz komisijas sēdi trešdien nebija ieradusies, taču bija nosūtījusi tai vēstuli, lūdzot jautājumu skatīt bez viņas klātbūtnes.
Uz komisijas sēdi gan bija ieradusies Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja Siliņeviča, kura deputātiem norādīja, ka viņa nevar komentēt, kādi ir personīgie iemesli, kuru dēļ tiesnese izlēmusi atstāt amatu, taču atzīmēja, ka tiesnese līdz 25. oktobrim pabeigs iesāktos darbus.
Tāpat Siliņeviča uzsvēra, ka Rimšēviča lietas skatīšana tiks sākta pēc plānotā grafika, taču atzīmēja, ka saskata, ka process, vismaz sākotnēji, var ievilkties, norādot uz sistemātisku problēmu, ka advokātu grafiki tiek plānoti mēnešiem uz priekšu, tādējādi sarežģījot lietas izskatīšanas plānošanu.
Tiesas priekšsēdētāja arī deputātiem uzsvēra, ka tiesneši ir spējīgi gandrīz jebkuru lietu izskatīt divu līdz trīs mēnešu laikā, taču tas nav izdarāms, jo gan advokātu, gan prokuroru noslogojums neļauj šādi plānot tiesas procesu.
Runājot ar deputātiem, Siliņeviča arī atsaucās uz vairākiem skaļiem, pašlaik tiesvedībā esošiem tiesas procesiem, norādot, ka tajos ir iesaistīti vieni un tie paši advokāti, kuru nepieejamība citos procesos padara tiesas sēžu plānošanu sarežģītu.
Tiesas priekšsēdētāja arī piebilda, ka tiesneši "baidās slimot", jo to interesēs ir izskatīt tiesas procesus pēc iespējas ātrāk, taču atzīmēja, ka "advokāti ir vieni no slimīgākajiem tiesu procesa dalībniekiem".
Gala lēmumu vēl jāpieņem Saeimai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
