Šā gada maijā Valsts policijas sāktajā kriminālprocesā par pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" (RS) konsultantu, iespējams, fiktīvu nodarbināšanu tiek izmeklēti 46 gadījumi par noslēgtiem līgumiem, trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē klātesošajiem atzina Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) priekšnieka vietniece Ilze Sokolovska.
Policijas pārstāve atgādināja, ka maijā policija saņēma materiālus par šādiem līgumiem no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un tika sākts kriminālprocess. Tajā tiek izmeklēti 46 gadījumi par, iespējams, fiktīvas nodarbinātības līgumiem. Patlaban izmeklēšana ir aktīvā stadijā.
Jau ziņots, ka Valsts policija "Rīgas satiksmes" konsultāciju līgumus sāka vērtēt pēc informācijas saņemšanas no KNAB. Tā priekšnieks Jēkabs Straume iepriekš norādījis, ka birojam ir aizdomas par vairāk nekā desmit uzņēmumā it kā nodarbinātiem konsultantiem. Viņš sacīja, ka ir konstatēts tas, ka pastāv pamatotas aizdomas, ka ir notikuši noziedzīgi nodarījumi saistībā ar šiem līgumiem.
Savukārt "Rīgas satiksmes" un domes pārstāvji iepriekš nolieguši pārkāpumus un norādījuši, ka konsultanti uzņēmumā savus pienākumus pildījuši.
No komisijas vadītāja Kaspara Ģirģena (KPV LV) teiktā izriet, ka Rīgas dome nav naska informācijas sniegšanā, tomēr pēdējā saņemtā informācija liecina, ka atsevišķās Rīgas domes kapitālsabiedrībās arī 2019. gadā joprojām ir nodarbinātas personas, kuras ir pietuvinātas partijām un kuras strādā par konsultantiem.
Ģirģens gribēja noskaidrot, kāpēc nav vienas iestādes, kas pārņemtu "konsultantu lietu" savā pakļautībā un sniegtu atbildes uz jautājumiem – ir saskatāma vai nav saskatāma fiktīva nodarbinātība.
Valsts kontroliere Elita Krūmiņa skaidroja, ka Valsts kontrole (VK) veic revīzijas un, konstatējot fiktīvas nodarbinātības pazīmes, informāciju nodod tiesībaizsardzības iestādēm. Krūmiņa arī uzsvēra, ka, identificējot šādu faktu, ir jābūt atbildībai. "Ja ir signāls, ka atbildība neiestājas, tad tas arī turpinās. Diemžēl," noteica Krūmiņa.
Valsts policijas ENAP priekšnieks Pēteris Bauska norādīja, ka atsevišķi gadījumi ir veiksmīgi izmeklēti un lietas nosūtītas kriminālvajāšanai. "Mēs esam izmeklēšanas iestāde, neveicam revīzijas vai auditus, izskatām iesniegumus un ziņas," paskaidroja Bauska.
Savukārt Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Arvīds Kalniņš uzsvēra, ka prokuratūra sen vairs nerealizē vispārēju uzraudzību. "Tā ir atbilde uz jautājumu, vai prokuratūrai būtu jāiet iekša katrā institūcijā un jāskatās, vai tur, iespējams, nav nodarbināti fiktīvi darbinieki," skaidroja prokuratūras pārstāvis. Tāpat prokuratūras funkcijas neparedz tiesības uzraudzīt izmeklēšanas iestādes resoriskās pārbaudes. Savukārt par atteikšanos sākt kriminālprocesu prokuratūra var izskatīt sūdzības.
Bauska arī paskaidroja, ka resoriskās pārbaudēs savāc materiālu kopumu, kas dod pamatu sākt kriminālprocesu, bet tajās neveic procesuālās darbības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
