'Re:Baltica' žurnālistu vajāšanas lietā policija uzsākusi kriminālprocesu, ziņo sabiedriskie mediji (papildināts)

Latvijas Radio Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis norādīja, ka par "Re:Baltic" gadījumu ir sākts kriminālprocess par vajāšanu. Par to, ka šis cilvēks jau iepriekš bijis policijas redzeslokā Ķuzis radio sacīja: "Kas attiecas uz vardarbību, kas attiecas uz vardarbības pielietošanu, nav bijušas šādas situācijas. Policija zina, kur viņš ir, policija monitorē šo situāciju".

Pagājušajā pavasarī par šī paša vīrieša aktivitātēm internetā pašvaldības policijā jau bija vērsusies arī sabiedrisko attiecību padomniece Beāta Jonīte.

"Aizgāju, ļoti jauki aprunājos ar policistu. Viņš izskatījās, ka nevarēja īsti neko ar šo situāciju izdarīt, jo tas ir internets un tā ir tāda brīvās izpausmes diezgan neregulēta arēna. Viņš teica, ka viņš izsaukšot šo jauko kungu uz pārrunām uz policiju. Šī profilaktiskā saruna, kas viņam iepriekš bija pirms mēnešiem pieciem, sešiem, nav palīdzējusi," Latvijas Televīzijas raidījumā "Panorāma" stāstīja Jonīte.

Plašāk par šī vīrieša izpausmēm "Re:Baltica" redakcijā var lasīt šeit.

"Īsumā – kāds acīmredzami ne pārāk adekvāts cilvēks bija sadusmojies uz "Re:Baltica". Sameklēja mobilos tālruņus, zvanījās žurnālistiem, līdzstrādniekiem (pat vienai no viņu mammām). Maniakāli dažādos diennakts laikos sūtīja neadekvātas un divdomīgas īsziņas, ka atradīs, vēstules, kurās apsaukāja par prostitūtām utt. Mēģināja ierasties birojā ar bēru pušķi un kaut kādu šķidrumu, acīmredzot, lai šķīstītu pasauli no Re:Baltica klātbūtnes," tā viedokļa rakstā, kas publicēts arī portālā "Delfi", stāstīja pētnieciskās žurnālistikas centra redaktore Sanita Jemberga. "Tas mūsu iecietībai pielika punktu, jo šī ir vajāšana Krimināllikuma izpratnē. Starptautiskie dokumenti, kam Latvija pievienojusies, prasa žurnālistu pastiprinātu aizsardzību: skaidras procedūras, kā šādos gadījumos rīkoties, 24h kontaktpersonu, sevišķi smagos gadījumos arī aizsardzību, drošu patvērumu utt".

Pēc Jembergas vēstulē minētā, sākotnēji policisti uz izsaukumu negribēja braukt, sacījuši, lai ejot uz iecirkni rakstīt iesniegumu. Redakcijas darbinieki atteikušies, uzskatot, ka lietiskie pierādījumi jāvāc birojā.

"Kad ieradās, attieksme bija apmēram "nu, bet nekas slikts taču beigās nenotika" (vajadzēja, lai notiek?!). Kad nedēļu vēlāk vajāšana turpinājās un no policijas nebija ne ziņas, ne miņas, Latvijas Žurnālistu asociācija lūdza tikšanos ar policijas vadību, lai vienotos, kā šādos gadījumos rīkoties - gan fizisku, gan tiešsaistes draudu gadījumā, gan tad, kad tiek traucēts žurnālistu darbs, kas ir ar likumu aizliegta rīcība," raksta Jemberga un piebilst, ka "Re: Baltica" liecinieces policija pratināja 27 dienas pēc notikušā.

Tagad kriminālprocess ir uzsākts. Kā informēja sabiedriskie mediji, Ķuzis piekrīt, ka žurnālisti ir īpaši aizsargājama profesija, un policijai jāmācās, kā rīkoties šādās situācijā. Policijas priekšnieks otrdien ir atsaucies uz Latvijas Žurnālistu asociācijas aicinājumu un piektdien ar tās valdes pārstāvjiem tiksies, lai kopīgi meklētu risinājumus šādām situācijām, otrdien vēstīja Latvijas Radio. Jau vairāk nekā gadu Krimināllikumā ir ieviests pants, kurš par vajāšanu paredz kriminālatbildību.

LTV norādīja, ka žurnālistiem nonākot šādā situācijā, ir daudz lielākās iespējas pievērst problēmai uzmanību un, iespējams, šādi sekmēt tās risināšanu, bet citiem cilvēkiem, kas neatrodas šādā vai līdzīgā pozīcijā, atliek vien paļauties uz to, ka sistēma strādā. Resursu centrā "Marta", kas palīdz no vardarbības cietušām sievietēm, stāsta – vajāšana ir klātesoša vairumā vardarbības ģimenē gadījumu, īpaši ja sieviete šādas attiecības mēģina pamest, vēstīja "Panorāmā".

"Tiek izteikti draudi, ka tiks darīts gals šai sievietei vai viņas bērnam, vai ka viņš izdarīs pašnāvību pats. Ir gan labie stāsti par policijas darbu, gan ne tik labie, kad sievietes drošība ir pašas sievietes rokās," stāsta centra valdes locekle Iluta Lāce.

Valsts policija 2020.gada 4.aprīlī pieņēma lēmumu par rakstā minētā kriminālprocesa izbeigšanu, jo, neskatoties uz lietā esošo informāciju, kā arī žurnālistu sniegtajām liecībām par Jāņa Sondara, kas sevī dēvē par profesionālo interneta provokatoru un "trolli", neviennozīmīgi vērtētām darbībām, nespēja saskatīt uzsāktajā kriminālprocesā noziedzīgā nodarījuma sastāvu.