Piektdien, 13. decembrī, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors pieņēmis lēmumu par Daugavpils domes deputāta Riharda Eigima ("Mūsu partija") un uzņēmēja Jāņa Sprūgas saukšanu pie kriminālatbildības.
Neminot personu vārdus, Ģenerālprokuratūrā portālu "Delfi" informēja, ka valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, apsūdzēta par kukuļa pieprasīšanu 10 000 eiro apmērā. Kukuļa pieprasījums izteikts 2018. gada 22. augustā par labvēlīgu lēmumu pieņemšanu publisko iepirkumu procedūru ietvaros. Par šādām darbībām kriminālatbildību paredz Krimināllikuma 320. panta 4. daļa.
Savukārt privātpersona apsūdzēta par kukuļa apsolīšanu pēc tā pieprasīšanas pēc Krimināllikuma 323. panta 1. daļā.
Turklāt valsts amatpersonai, proti, Eigimam celta apsūdzība arī par šaujamieroču munīcijas glabāšanu bez attiecīgas atļaujas pēc Krimināllikuma 233. panta 2. daļas.
Vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 12. decembrī nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai krimināllietas materiālus, lūdzot Eigimu apsūdzēt par ne mazāk kā 10 000 eiro kukuļa pieprasīšanu no uzņēmēja Sprūgas par viņa pārstāvētā uzņēmuma atbalstīšanu. Savukārt uzņēmēju lūgts apsūdzēt par kukuļa apsolīšanu.
Jau ziņots, ka pērn decembrī KNAB lietā par 10 000 eiro kukuļa pieprasīšanu aizturēja bijušo Daugavpils mēru Eigimu. Eigims toreiz savu vainu noziegumos neatzina, bet pastāstīja, ka otra aizturētā persona bijis uzņēmuma "Modus būve" īpašnieks Jānis Sprūga.
KNAB sāktais kriminālprocess saistīts ar četrus miljonus eiro vērtiem divu izglītības iestāžu pārbūves iepirkumiem, kuros par uzvarētāju atzīta SIA "Modus būve".
Par kukuļa pieprasīšanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, Krimināllikums paredz sodu - brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 11 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.
Par kukuļa apsolīšanu pēc tā pieprasīšanas valsts amatpersonai soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Savukārt par šaujamieroča munīcijas glabāšanu bez attiecīgas atļaujas Krimināllikums paredz sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai ar naudas sodu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
