OIK krimināllietā EM piesaka 34,8 miljonu eiro kaitējuma kompensāciju  (62)

Krimināllietā uz apsūdzēto sola sēdies Pēteris Dzirkals, Valdis Šaplaks un Atis Horevs.

Tiesas sēdē ceturtdien piedalījās cietušās EM pārstāvis Ingars Sīlis, kurš norādīja, ka ministrija pieteikumu par kaitējuma kompensāciju uztur.

Tiesa vienlaikus gan norādīja, ka pieteikums par radītā kaitējuma kompensāciju rakstīts ar atsauci uz kādu administratīvo lietvedību, un pieteikumā par kompensāciju minēts nosacījums, ka kaitējums ir atkarīgs no administratīvās lietvedības iznākuma. Līdz ar to ministrijai var rasties kaitējums, tāpēc EM pieteikusi materiālā kaitējuma kompensāciju vairāk nekā 34 miljonu eiro apmērā. "Interesanta, manā skatījumā, motivācija. Bet es saprotu, ka vajag attīstīties, uzzināt kaut ko jaunu [..]," piebilda tiesnese.

Aizstāvība tiesai pieteica lūgumu par pierādījumu pārbaudes kārtības grozīšanu, lūdzot sākt ar apsūdzēto nopratināšanu. Apsūdzēto Dzirkala un Šaplaka aizstāvis zvērināts advokāts Edgars Rusanovs tiesā skaidroja, ka krimināllieta ir ļoti sarežģīta – tajā ir daudz tehniski terminu un tehnisku procesu –, tāpēc, viņa ieskatā, pareizi noklausīties sākumā apsūdzētos un, iespējams, arī parādīt vizuāli fotogrāfijas. Tāpat Rusanovs ieteica, iespēju robežās, apsvērt iespēju par izbraukuma tiesas sēdi objektā.

Tiesa norādīja, ka nākamajā tiesas sēdē sāks ar cietušās personas uzklausīšanu, prokurora viedokļa izteikšanu un uzklausīs īso apsūdzību.

Ceturtdien tiesas sēde sākās pulksten 10 un sistēmā bija paredzēts to skatīt vien vienu stundu, proti, līdz pulksten 11. Sākotnēji noprotams, ka tiesa bija plānojusi jau šodien uzklausīt īso apsūdzību, taču plānošanas kļūmes dēļ – laika trūkuma dēļ – tas nebija iespējams. Gan advokātam Rusanovam, gan prokuroram pulksten 11 jau bija paredzētas citu krimināllietu iztiesāšana tiesās, kas neatrodas Abrenes ielas ēkā.

Tiesa atvainojās par radušos plānošanas kļūdu, norādot, ka īsā laika periodā nomainījušās četras tiesas sekretāres, līdz ar to arī radusies šī kļūda.

Nākamās tiesas sēdes plānotas 5. martā pulksten 14, 23. martā pulksten 10, 7. aprīlī pulksten 14, 23. aprīlī pulksten 10, 13. maijā pulksten 10 un 14. maijā pulksten 10.

Jau ziņots, ka 2017. gadā Valsts policija pēc Ekonomikas ministrijas (EM) iesnieguma tika sākts kriminālprocess par iespējamo krāpšanos ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā.

Saskaņā ar izsniegto atļauju "Rīgas enerģija" līdz 2017. gada 5. oktobrim bija jāuzsāk elektroenerģijas ražošana koģenerācijā. Lai pārliecinātos, ka stacija sākusi elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā, ir jābūt sistēmas operatora, tas ir "Sadales tīkla" parakstītam aktam par elektrostacijas atzīšanu kā derīgu paralēlam darbam ar sistēmu un atļaujai par elektrostacijas pieslēgšanu sistēmai "Sadales tīkls" uz pārbaudes laiku ne mazāku kā 72 stundas.

Tomēr "TV3" raidījuma "Nekā personīga" filmēšanas laikā uzņēmuma "Rīgas enerģija" teritorijā netika konstatēta elektroenerģijas ražošana, tādēļ EM lūdza Valsts policiju pārbaudīt iespējamās krāpnieciskās darbības.

"Nekā Personīga" atklāja vairākus uzņēmumus, kuri nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, AS "Sadales tīkls" testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora.

"Rīgas enerģija" iepriekš paziņojusi, ka kategoriski noraida publiskajā telpā izskanējušo informāciju par iespējamo krāpniecību saistībā ar elektroenerģijas ražošanu obligātajā iepirkumā.

Kā liecina SIA "Firmas.lv" informācija, tad "Rīgas enerģijas" apgrozījums 2017.gadā bija 131 275 eiro, bet zaudējumi - 563 275 eiro. Uzņēmumā valdē ir divas amatpersonas - valdes priekšsēdētājs Pēteris Dzirkals un valdes loceklis Kārlis Laduss.

70% uzņēmuma daļu pieder "MP Holdings", bet 30% - SIA "IVN Invest".