Tiesa pieņem Rimšēviča advokātam Duļevskim pieteikto noraidījumu (plkst.13.46)  (37)

Kā ziņots, Jirgena noraidījumu pieteica saistībā ar advokāta atrašanos interešu konflikta situācijā. Prokurore skaidroja, ka no krimināllietas materiāliem izriet, ka Duļevskis pirmstiesas procesā uz vienošanās pamata sniedzis juridisko palīdzību Jurim Apeinim, kurš liecinieku sarakstā iekļauts kā apsūdzības puses liecinieks. Savukārt kopš 2. augusta Duļevskis uzņēmies apsūdzētā Rimšēviča aizstāvību.

Piesakot noraidījumu, prokurore norādīja, ka viena no Rimšēviča apsūdzības epizodēm ir pēc Krimināllikuma 195. panta 3. daļas. Apeinis bija iesaistīts īpašuma, ar kuru notikusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu, proti, kukuļa legalizācija, pirkšanas un pārdošanas darījumā.

Jirgena vērsa tiesas uzmanību uz to, ka Rimšēviča sniegtās liecības par Apeiņa dalību notikumos ir pretrunīgas. Tāpat Rimšēviča liecības esot pretrunā ar Apeiņa sniegtajām liecībām pirmstiesas procesā. Tieši pretrunīgo liecību dēļ rodas bažas par advokāta darbību interešu konflikta situācijā, un, prokurores ieskatā, advokāts Duļevskis nevar aizstāvēt Rimšēviču.

Tiesa paskaidroja, ka Kriminālprocesa likums nosaka, ka aizstāvja pienākums ir izmantot savas profesionālās zināšanas un pieredzi, kā arī visus likumā norādītos aizstāvības līdzekļus un paņēmienus, lai noskaidrotu, kādi ir attaisnojoši un atbildību mīkstinoši apstākļi personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, un sniegtu tai nepieciešamo juridisko palīdzību.

Tāpat Kriminālprocesa likums nosaka, ka advokāts nedrīkst uzņemties aizstāvību vai juridiskās palīdzības sniegšanu un viņam jāinformē aizstāvamā persona par nepieciešamību atsaukt vienošanos, ja tāda jau ir noslēgta, ja šajā lietā viņš ir sniedzis vai sniedz juridisko palīdzību personai, kuras intereses ir pretrunā ar tās personas interesēm, kura lūdz sniegt juridisko palīdzību šajā pašā lietā. Duļevskis, tiesas ieskatā, pārkāpis šo Kriminālprocesa likuma pantu.

Līdz ar to tiesa lēma pieņemt prokurores Jirgenas noraidījumu zvērinātam advokātam Duļevskim Tiesa norādīja, ka šo lēmumu var pārsūdzēt tikai kopā ar galīgo nolēmumu.

Īsā tiesas pārtraukumā Duļevskis, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, skaidroja, ka ir nepareizi piemērotas procesuālās normas, jo šādu lēmumu iespējams pārsūdzēt desmit dienu laikā tiesas priekšsēdētājam nevis tikai reizē ar galīgo nolēmumu. "Ja tiesnese ir kļūdījusies, tad es ceru, ka viņa šo kļūdu izlabos. Nu ja ne, tad risināsim citā ceļā," bilda advokāts, uzsverot, ka lēmumu plāno pārsūdzēt.

Līdz tam brīdim viņš, visticamāk, tiesas sēdēs piedalīsies kā klausītājs.

Izsakot viedokli par prokurores pieteikto noraidījumu, advokāts Duļevskis tiesā sacīja, ka viņš jau bija gaidījis šādu prokurores rīcību. Duļevskis paskaidroja, ka neuzņemsies Rimšēviča aizstāvību šajā konkrētajā epizodē. Savukārt pats Rimšēvičs viņam atzinis, ka šajā epizodē viņa aizstāvību uzņemsies cits advokāts.

Attiecībā uz Apeini Duļevsikm neesot nekādas vienošanās par juridiskās palīdzības sniegšanu šajā procesa stadijā, kā arī šādas vienošanās nebūs.

Duļevska klients, apsūdzētais Rimšēvičs pieteikto noraidījumu nosauca par "unikālu situāciju", kad prokurors piesaka noraidījumu advokātam. Cita starpā, Rimšēvičs norādīja, ka naudas, ko "atmazgāt", vispār nebija.

Jau ziņots, ka Rīgas rajona tiesa Jūrmalā pirmdien sāka skatīt krimināllietu, kurā par kukuļošanu apsūdzēts Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons.

Rimšēvičs apsūdzēts gan par kukuļa piedāvājuma un kukuļa – apmaksāta atpūtas brauciena – pieņemšanu, gan par kukuļa piedāvājuma un kukuļa – naudas – pieņemšanu. Tāpat viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu.

Martinsons lietā apsūdzēts par kukuļa piedāvājuma atbalstīšanu un kukuļa pieņemšanas atbalstīšanu, kā arī par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu.

Krimināllietā uzsākts process pret juridisko personu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu, kvalificējot šī uzņēmuma interesēs izdarītās darbības pēc Krimināllikuma 195. panta 3. daļas – noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana lielā apmērā vai organizētā grupā.

Ģenerālprokuratūra uzskata, ka Rimšēvičs 250 000 eiro kukuli izmantojis, kāda uzņēmuma vārdā iegādājoties nekustamo īpašumu, kuram LB prezidents slēpti kļuvis par līdzīpašnieku. Process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu pret šo uzņēmumu sākts, jo šīs juridiskās personas interesēs veikta minētā naudas atmazgāšana. Uzņēmuma nosaukumu prokuratūra neatklāj, taču TV3 raidījums "Nekā personīga" iepriekš vēstīja, ka papildinātā apsūdzība saistīta ar darījumu, kurā Martinsonam oficiāli piederošais uzņēmums "MM Investīcijas" iegādājies īpašumu Jūrmalā, Baznīcas ielā 2.

Prokurore Jirgena 2018. gada vasarā žurnālistus informēja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šo lietu sācis pēc divu šobrīd likvidējamās "Trasta komercbankas" akcionāru iesnieguma.

Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.