Policija sākusi kriminālprocesu par melnā leoparda turēšanu dzīvoklī Rīgā  (105)

Viņa skaidroja, ka policijā tika saņemta informācija, ka kādā dzīvoklī Skanstes rajonā tiek turēts rets dzīvnieks – melnais leopards. Pārbaudot informāciju, 7. janvārī Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) un Rīgas Zooloģiskā dārza darbiniekiem, ievērojot visus drošības pasākumus, izņēma un nogādāja dzīvnieku zooloģiskajā dārzā.

Policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka dzīvnieks dzīvoklī turēts speciāli aprīkotā istabā un ka persona, pie kuras dzīvnieks atradies, nebija saņēmusi Vašingtonas konvencijas par tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām sertifikātu vai atļauju, kas apliecina attiecīgo īpatņu legālo izcelsmi.

Policijā sākts kriminālprocess par apdraudēto savvaļas dzīvnieku tirdzniecības noteikumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums. Par šādu noziegumu likumā paredzēta brīvības atņemšana līdz diviem gadiem, piespiedu darbs, vai naudas sods.

Izmeklēšanas interesēs policija patlaban nekomentē, kāds statuss lietā piemērots dzīvnieka turētājam. Portāla "jauns.lv" rīcībā esošā informācija liecina, ka leopards turēts vienā no dzīvokļiem dzīvojamo ēku kompleksā "Skanstes virsotnes".

Kā pastāstīja Rīgas Zooloģiskā dārza valdes priekšsēdētājs Ingmārs Līdaka, dzīvnieks zoodārzā nonāca janvāra sākumā ar izteiktu lieko svaru. Dzīvnieks ir aptuveni 15-16 mēnešus vecs un sver virs 60 kilogramiem, kas nozīmē, ka tas vēl nav pilnībā pieaudzis.

Līdaka atklāja, ka barošana nav bijusi piemērota melnajam leopardam, jo pat zoodārzos šādus plēsīgos dzīvniekus ļoti prātīgi baro, lai viņi neaptaukotos. "Zoodārzā ir jauni saimnieki, jauna mītne, un viņš droši vien nekad šeit nebūs tik draudzīgs kā dzīvoklī," pauda zoodārza vadītājs.

Vaicāts, vai dzīvniekam ir izoperēti nagi, viņš stāstīja, ka nagus kaķveidīgajiem dzīvniekiem izoperēt nevar, bet var amputēt pirmās falangas - pirkstu galus. Līdaka uzsvēra, ka operācija pēc būtības Latvijā ir aizliegta un uzskatāma par īpaši nežēlīgu izturēšanos pret dzīvnieku, jo liedz dzīvot tā, kā sugas pārstāvim būtu jādzīvo.

"Zoodārzam ir prātīgi jāizvieto plaukti, lai lecot dzīvnieks neizslīd, jo leopardam ir instinkts iecirst nagus dēlī," skaidroja Līdaka.

Vaicāts, kas ar šo dzīvnieku notiks tālāk, Līdaka sacīja, ka Rīgas Zooloģiskajam dārzam nav vajadzības pēc šī dzīvnieka. "Leopardam jābūvē ļoti sarežģīta, liela mītne, jo viņa spējas lekt ir krietni lielākas nekā tīģerim, un mums tādas mītnes nav," skaidroja zoodārza vadītājs. Viņš cer, ka līdz pavasarim izdosies sarunāt dzīvnieka pārvietošanu uz kādu no Eiropas patversmēm, tomēr zoodārzs pagaidām neizprot dzīvnieka juridisko statusu.

"Neizprotam, vai dzīvnieks ir mūsu zoodārzā un vai ar viņu var neierobežoti rīkoties. Manā izpratnē šis leopards ir lietiskais pierādījums, tomēr man nav ne jausmas, vai vispār notiek izmeklēšana," pauda Līdaka.

Viņš stāstīja, ka neviens par dzīvnieku nav interesējies. "Nelietis, kas pārveda pāri kaut kādām robežām kontrabandas ceļā, kas viņu turēja - viņam nekas par to? Šis nav pirmais gadījums, kad zoodārzā nonāk lieli plēsīgie dzīvnieki," uzsvēra zoodārza valdes priekšsēdētājs. Viņš skaidroja, ka pērn zoodārzā nonāca divi lūši, kas radījuši pamatīgas problēmas, jo bijušais lūšu īpašnieks mēģinājis pie viņiem vairākkārtīgi piekļūt.

"Mēs slēpjam šos lūšus un esam spiesti izvietot viņus tur, kur neviens netiek klāt," sacīja Līdaka.

Vaicāts, vai zina, no kuras valsts nāk šis melnais leopards, Līdaka norādīja, ka viņam "nav ne mazākās jausmas".

Vienlaikus viņš pastāstīja, ka viņam visdīvainākais šķita pie pārvešanas konstatētais - leopards dzīvoja istabā, kas pārveidota par būri. "Vienā istabā turēt šādu dzīvnieku ir pilnīgi nepieļaujami, jo, lai dzīvnieku apkoptu un iztīrītu mītni, cilvēkam neizbēgami ir jāiet pie viņa iekšā," sašutumu pauda Līdaka. Viņš uzsvēra, ka divu gadu vecumā, kad dzīvnieks ir pieaudzis pilnībā, var veidoties cits raksturs, un ir risks, ka dzīvnieks paliek nekopts vai arī cieš pats kopējs.

"Tā ir bezatbildība, ka, visticamāk, paņem mazu kaķēnu un nepadomā, ka viņš dzīvos 20 gadus un raksturs var mainīties," norādīja Līdaka.

Patlaban zoodārza personāls neesot priecīgs par radušos situāciju, bet likums tieši deleģē šādu pienākumu, jo zoodārzu dotē no valsts budžeta. "Mēs pildām savu pienākumu, bet vienmēr esam sarūgtināti, ka šie gadījumi paliek bīstamāki. Ja iepriekš bija pitoni, jenoti, tad tagad - lūši un leopardi," stāstīja zoodārza vadītājs. Viņš minēja, ka zoodārzam, iespējams, jāsāk domāt par sadarbību ar kādu valsti par infrastruktūras izveidi, jo leopards pašlaik neatrodas viņam piemērotā būrī.

Vaicāts, kas un kādos apstākļos leopardu atveda uz zoodārzu, Līdaka skaidroja, ka parasti šādās situācijās tiek pieņemts lēmums no policijas puses par dzīvnieka izņemšanu. Tā kā melnais leopards ir Vašingtonas konvencijas apdraudēto sugu sarakstā, iesaistās Dabas aizsardzības pārvalde. Abas institūcijas pieņem lēmumu par dzīvnieka izņemšanu un saskaņo to ar Rīgas Zooloģisko dārzu. Tad iesaistās zoodārza vetārstu brigāde, jo pie šādu dzīvnieku pārvešanas notiek iemidzināšana,un ar zoodārza transportu dzīvnieks tiek nogādāts Rīgas Zooloģiskajā dārzā.

Kā norādīja DAP pārstāve Maija Rēna, ņemot vērā, ka policija patlaban izmeklē krimināllietu saistībā ar aizsargājamo savvaļas dzīvnieku nelegālu turēšanu un pārvadāšanu, izmeklēšanas interesēs plašāku informāciju pārvalde nevar sniegt.

DAP patlaban reģistrēti aptuveni 1000 minētās konvencijas pielikumos iekļauto sugu dzīvnieki, no kuriem gan lielākā daļa tiek turēti Rīgas zooloģiskajā dārzā un Latgales zooloģiskajā dārzā. Savukārt lielākā daļa no privātpersonu īpašumā reģistrētajiem savvaļas dzīvniekiem ir papagaiļi, bruņurupuči un tā saucamie mazie rāpuļi.

DAP pieredz liecina, ka iemesli dzīvnieku nereģistrēšanai ir visdažādākie, sākot no nezināšanas un beidzot ar apzinātām nelikumīgām darbībām. Lai dzīvnieku piereģistrētu, tā īpašniekam ir jāspēj pierādīt dzīvnieka legālo izcelsmi. Taču dzīvnieki bez legālo izcelsmi apliecinošiem dokumentiem nereti ir lētāki un tāpēc cilvēki ekonomisku apsvērumu dēļ izvēlas iegādāties šādus dzīvniekus, neapzinoties, ka nereti šie dzīvnieki ir nelikumīgi iegūti savvaļā vai audzēti labturības prasībām neatbilstošās audzētavās.

Citos gadījumos dzīvnieku kolekcionāri, apzinoties, ka konkrētās sugas īpatņu turēšana viņiem netiks atļauta, dzīvniekus ieved valstī un tur nebrīvē, nesaskaņojot to ar atbildīgajām iestādēm, norādīja Rēna.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka pēdējos gados policija vairākkārt konstatējusi nelikumības ar eksotiskajiem dzīvniekiem. Piemēram, 2018. gada nogalē policija konstatējusi, ka vairākas privātpersonas nelikumīgi vēlējušās realizēt divus krokodilu un lūša izbāžņus, kā arī tirdzniecībā piedāvāti dzīvi eksotiskie dzīvnieki – savvaļas kaķis servals un plīvurpūce.

Likumsargi noskaidroja, ka privātpersonas vēlējušās pārdot divus krokodilveidīgo dzīvnieku izbāžņus, kuru cena par katru bija 100 eiro, dzīvu savvaļas kaķi servalu par 8000 eiro, 6000 eiro vērtu krokodila izbāzni, kā arī lūša izbāzni par 500 eiro. Dzīva plīvurpūce tirgota par 500 eiro. Pārbaužu laikā neviena no privātpersonām nevarēja apliecināt ne izbāžņu, ne dzīvo dzīvnieku legālo izcelsmi.

Savukārt pērn pavasarī policija pieķērusi divas privātpersonas mēģinājumā pārdot polārlāča ādu un vistu vanaga izbāzni.

Latvijā, tāpat kā jebkurā Eiropas Savienības dalībvalstī, ir aizliegts tirdzniecībā piedāvāt gan dzīvus īpatņus, gan izstrādājumus no savvaļas sugām, ja nav iespējams pierādīt to legālu izcelsmi. Turklāt Dzīvnieku aizsardzības likums Latvijā aizliedz ārpus zooloģiskajiem dārziem un reģistrētām savvaļas dzīvnieku turēšanas vietām turēt nebrīvē kā mājdzīvniekus savvaļas plēsēju kārtas dzīvniekus, primātus, krokodilus, čūskas un jūras zīdītājus.

Veicot tirdzniecību ar sugām, kas iekļautas starptautiskas konvencijas pielikumos, nepieciešams saņemt atbilstošu sertifikātu vai atļauju, kas apliecina attiecīgo īpatņu legālo izcelsmi.