Zolitūdes traģēdijā krimināllietā Sergetam piespriež 6 gadus cietumā; pārējos attaisno  (414)

10 dienu laikā procesa dalībnieki var rakstveidā iesniegt tiesai lūgumu par pilna spriedumu sagatavošanu. Saīsinātais spriedums stājas spēkā, ja lūgums par pilna sprieduma sagatavošanu nav iesniegts tam paredzētajā termiņā. Pilnu spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, sūdzību vai protestu iesniedzot Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Prokuratūra iepriekš Sergetam bija lūgusi piemērot septiņus gadus un sešus mēnešus ilgu brīvības atņemšanu. Tiesa pirmdien viņam atstāja spēkā arī piemērotos drošības līdzekļus, kā arī piecus gadus aizliedza ieņemt savu amatu. Viņam piespriesta arī kompensāciju izmaksa cietušajiem vairāk nekā piecu miljonu eiro apmērā.

Sergets nekādus komentārus medijiem nesniedza. Valsts apsūdzības uzturētāji sēdes pārtraukumā norādīja, ka komentārus sniegs pēc saīsinātā sprieduma nolasīšanas, savukārt "Delfi" uzrunātie cietušie pārsvarā pauda, ka šāds spriedums, viņuprāt, nav taisnīgs.

Krimināllietā uz apsūdzēto sola sēdušies būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš, kā arī Rīgas pilsētas būvvaldes darbinieki – Jānis Balodis, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas eksperte Marika Treija un būvinspekcijas priekšnieka vietniece Aija Meļņikova.

Vairāku cietušo pārstāve zvērināta advokāte Jevgeņija Tverjanoviča-Bore sēdes pārtraukumā žurnālistiem sacīja, ka sagaida no tiesas blakus lēmumus attiecībā uz uzņēmumiem, kā arī uzskata, ka spriedums tiks pārsūdzēts no valsts apsūdzības uzturētāju puses. Advokāte paskaidroja, ka arī viņa sagaidīs pilno spriedumu, iepazīsies ar tiesas argumentāciju un motivāciju, un lems par sprieduma pārsūdzēšanu.

Pēc sēdes atsākšanās lielākoties visi cietušie, kas iepriekš bija ieradušies noklausīties tiesas lemto, bija tiesas sēžu zāli atstājuši.

Jau ziņots, ka tiesā tika izskatīta krimināllieta par 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē notikušo traģēdiju, kad, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Būveksperti secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.

Daļa cietušo demonstratīvi pameta zāli

Sergets, Gulbis, Kalnika, Kumpiņš un Draudiņš apsūdzēti pēc Krimināllikuma 239. panta 2. daļas likuma redakcijā, kas stājās spēkā 2013. gada 1. aprīlī, un pēc Krimināllikuma 123. panta 2. daļas likuma redakcijā, kas stājās spēkā 2013. gada 1. aprīlī. Proti, par celtņu, tiltu, ceļu pārvadu un citu būvju celtniecības normu vai noteikumu pārkāpšanu, ja tā rezultātā sabrukusi būve vai tās daļa un ja tas izraisījis smagas sekas, un par nonāvēšanu aiz neuzmanības.

Savukārt Treija, Meļņikova un Balodis apsūdzēti pēc Krimināllikuma 319. panta 3. daļas (redakcijā, kas stājās spēkā 2013. gada 1. aprīlī) par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, ja ar to izraisītas smagas sekas. Savukārt Šuvajeva apsūdzēta pēc Krimināllikuma 146. panta 2. daļas par darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, ja tas izraisījis cilvēka nāvi vai smagus miesas bojājumus vairākiem cilvēkiem.

Otrdien tiesa lēma Sergetu atzīt par vainīgu abos viņam inkriminētajos noziedzīgos nodarījumos un kā galīgo sodu noteikt brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem, atņemot tiesības veikt atbildīgā būvkonstrukciju daļas vadītāja pienākumus uz pieciem gadiem. Tiesa lēma brīvības atņemšanas termiņā Sergetam ieskaitīt apcietinājumā un aizturēšanā pavadīto laiku no 2015. gada 13. janvāra līdz 2015. gada 26. janvārim. Sergetam piemērotos drošības līdzekļus tiesa atstāja spēkā līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim.

Savukārt pārējās apsūdzētās personas tiesa lēma atzīt par nevainīgām viņām inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos un attaisnot, atceļot arī tiem piemērotos drošības līdzekļus.

Kaitējuma kompensācijās Zolitūdes traģēdijā cietušajiem un bojāgājušo radiniekiem no apsūdzētā Sergeta tiesa lēmusi piedzīt vairāk nekā piecus miljonus eiro, taču spriedums vēl aizvien tiek lasīts, tāpēc paredzams, ka piedzenamās summas apmērs palielināsies. Piedzenamās morālā kaitējuma kompensācijas variē no 1000 eiro līdz pat 150 000 eiro.

Zolitūdes traģēdijas krimināllieta ir vērienīgākā tiesas prāva Latvijas vēsturē. Krimināllietas pirmstiesas izmeklēšana ilga aptuveni divus gadus un tiesā nonāca 2015. gada 8. decembrī, bet tiesas izmeklēšana tika sākta otrajā nozīmētajā tiesas sēdē – 2016. gada 1. martā.

Sākotnēji lietu trīs tiesnešu sastāvā izskatīja tiesneši Erlens Ernstons, Aiga Freimane un Dzintra Zemitāne. 2019. gada novembrī ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas priekšsēdētājs rezolūciju tiesnese Zemitāne tika aizstāta ar rezerves tiesnesi Anitu Grāvīti. Līdz ar to krimināllietu tālāk iztiesāja tiesnešu sastāvs – tiesnesis Ernstons, tiesnese Aiga Freimane un tiesnese Grāvīte.

Tiesnese Zemitāne tika aizstāta ilgstošas darbnespējas dēļ. Kā iepriekš skaidroja tiesas priekšsēdētāja, viņa sazinājusies ar tiesnesi Zemitāni, kas ir darbnespējā, un vaicājusi par prognozēm darba nespējas ilgumam. No tiesneses tiesas priekšsēdētāja saņēmusi atbildi, ka, visticamāk, tiesnese šogad darbā atgriezties nevarēs. Tiesas priekšsēdētāja norādīja, ka nevar paļauties uz "visticamāk",un 2019. gada 26. novembrī tiesas sēdē tika pieņemts lēmumus par tiesneses aizstāšanu ar rezerves tiesnesi.

Tāpat vēstīts, ka 4. februārī krimināllietā tiesa uzklausīja apsūdzēto pēdējo vārdu. Gandrīz visi apsūdzētie izteica līdzjūtību traģēdijā bojāgājušo tuviniekiem, cietušajiem un to tuviniekiem, kā arī atkārtoti apliecināja, ka par vainīgiem notikušajā sevi neuzskata, lūdzot tiesu viņus attaisnot.

Noslēdzot savu debašu runu, prokurori lūdza krimināllietā piemērot sodu deviņām apsūdzētajām personām. Prokurori apsūdzētajiem prasīja piespriest brīvības atņemšanu no pieciem līdz 7,5 gadiem, kā arī piecu gadu aizliegumu pildīt noteiktu amatu pienākumus.

Septiņu gadu un sešu mēnešu brīvības atņemšanu prokuratūra prasīja piemērot būvinženierim Ivaram Sergetam, veikala projekta būvekspertīzes veicējam Andrim Gulbim, būvuzraugam Mārtiņam Draudiņam, arhitektam Andrim Kalinkam un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājam Staņislavam Kumpiņam.

Tikmēr piecu gadu cietumsodu prokuratūra lūdza tiesai piemērot trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai. Piecu gadu cietumsodu prokuratūra prasa piemērot arī uzņēmuma "Maxima Latvija" darba aizsardzības vecākai ekspertei Innai Šuvajevai.

Sergetam un Gulbim cietumsodā prokuratūra aicināja iekļaut jau iepriekš apcietinājumā pavadīto laiku. Tāpat visiem apsūdzētajiem prokuratūra prasīja noteikt aizliegumu piecus gadus pildīt šo personu iepriekš veiktos pienākumus.