Prokuroriem Zolitūdes traģēdijas krimināllietas spriedums ir pārsteigums  (56)

Prokurori pēc pasludinātā saīsinātā sprieduma pauda pārliecību, ka gan pirmstiesas procesā, gan tiesā izdarīts viss iespējamais un pierādījumi bijuši pietiekami, lai sekotu notiesājošs spriedums.

"Tas priekš mums ir pārsteigums, tāpat kā, es domāju, lielākajai sabiedrības daļai," par tiesas lemto sacīja Cakuls.

Vaicāts par Sergetam piespriesto summu, kas viņam jāizmaksā kompensācijās, un iespējām to reāli arī izpildīt, ja spriedums stājas spēkā, prokurors Cakuls noteica: "Es domāju, ka jautājums ietver sevī atbildi."

Cakuls norādīja, ka patlaban par kompensāciju apmēriem nevar pilnībā izteikties, jo nav saprotama tiesas motivācija, pēc kā vadoties tieši šādas kompensācijas noteiktas.

Attiecībā uz tiesas pieņemto blakuslēmumu, ar kuru prokuratūrai uzdots vērtēt iespējamu kriminālprocesu pret nu jau likvidētās "Vikom Industry" bijušajām amatpersonām un darbiniekiem, prokurors Agris Skradailis apstiprināja, ka nebija pietiekami pierādījumu, lai kāds no šī uzņēmuma atrastos uz apsūdzēto sola.

"Ja paskatāmies uz to, kad kopnes varēja iznākt no rūpnīcas, nonāk objektā, bez Sergeta paraksta tas, diemžēl, nenotiktu. Tā kā bija galvenā būvkonstruktora paraksts uz to, ka ir saskaņots atbilstošs kopņu projekts, tās tika nogādātas būvobjektā. Redzams, ka kopnes nebūtu nonākušās būvobjektā, ja nebūtu Sergeta paraksta," sacīja Skradailis.

Prokurori pauda pārliecību, ka, virzot lietu uz tiesu un uzturot apsūdzību, uzskatīja, ka ir pietiekoši pierādījumi, lai personas atzītu par vainīgām.

Tāpat viņi uzskata arī šobrīd. "Gribas redzēt motivāciju, cik tā it pamatota, un tālāk lemt jautājumu. Paliekam pie sava uzskata, pie tiem lietā nostiprinātajiem pierādījumiem. Apelācijas protests viennozīmīgi no mūsu puses sekos," sacīja Skradailis.

Savukārt prokurore Jekaterina Kušakova žurnālistiem pieļāva, ka apelācijas sūdzības iesniegs arī cietušie.

Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa tā dēvētajā Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apsūdzētajam būvinženierim Ivaram Sergetam lēma piespriest sešu gadu cietumsodu, bet pārējos krimināllietā apsūdzētos atzina par nevainīgiem un lēma viņus attaisnot. To dzirdot, daļa cietušo demonstratīvi pameta tiesas zāli, izpelnoties tiesneša dusmas.

Prokuratūra iepriekš Sergetam bija lūgusi piemērot septiņus gadus un sešus mēnešus ilgu brīvības atņemšanu.

Tiesa pirmdien viņam atstāja spēkā arī piemērotos drošības līdzekļus, kā arī piecus gadus aizliedza ieņemt savu amatu.

Otrdien pasludināto tiesas spriedumu vēl iespējams pārsūdzēt.

10 dienu laikā procesa dalībnieki var rakstveidā iesniegt tiesai lūgumu par pilna spriedumu sagatavošanu. Saīsinātais spriedums stājas spēkā, ja lūgums par pilna sprieduma sagatavošanu nav iesniegts tam paredzētajā termiņā.

Pilnu spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, sūdzību vai protestu iesniedzot Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Zolitūdes traģēdijas krimināllieta ir vērienīgākā tiesas prāva Latvijas vēsturē. Krimināllietas pirmstiesas izmeklēšana ilga aptuveni divus gadus un tiesā nonāca 2015. gada 8. decembrī, bet tiesas izmeklēšana tika sākta otrajā nozīmētajā tiesas sēdē – 2016. gada 1. martā.

Sākotnēji lietu trīs tiesnešu sastāvā izskatīja tiesneši Erlens Ernstons, Aiga Freimane un Dzintra Zemitāne. 2019. gada novembrī ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas priekšsēdētājs rezolūciju tiesnese Zemitāne tika aizstāta ar rezerves tiesnesi Anitu Grāvīti. Līdz ar to krimināllietu tālāk iztiesāja tiesnešu sastāvs – tiesnesis Ernstons, tiesnese Aiga Freimane un tiesnese Grāvīte.

Tiesnese Zemitāne tika aizstāta ilgstošas darbnespējas dēļ. Kā iepriekš skaidroja tiesas priekšsēdētāja, viņa sazinājusies ar tiesnesi Zemitāni, kas ir darbnespējā, un vaicājusi par prognozēm darba nespējas ilgumam. No tiesneses tiesas priekšsēdētāja saņēmusi atbildi, ka, visticamāk, tiesnese šogad darbā atgriezties nevarēs. Tiesas priekšsēdētāja norādīja, ka nevar paļauties uz "visticamāk",un 2019. gada 26. novembrī tiesas sēdē tika pieņemts lēmumus par tiesneses aizstāšanu ar rezerves tiesnesi.

Tāpat vēstīts, ka 4. februārī krimināllietā tiesa uzklausīja apsūdzēto pēdējo vārdu. Gandrīz visi apsūdzētie izteica līdzjūtību traģēdijā bojāgājušo tuviniekiem, cietušajiem un to tuviniekiem, kā arī atkārtoti apliecināja, ka par vainīgiem notikušajā sevi neuzskata, lūdzot tiesu viņus attaisnot.

Noslēdzot savu debašu runu, prokurori lūdza krimināllietā piemērot sodu deviņām apsūdzētajāmpersonām. Prokurori apsūdzētajiem prasīja piespriest brīvības atņemšanu no pieciem līdz 7,5 gadiem, kā arī piecu gadu aizliegumu pildīt noteiktu amatu pienākumus.

Septiņu gadu un sešu mēnešu brīvības atņemšanu prokuratūra prasīja piemērot būvinženierim Ivaram Sergetam, veikala projekta būvekspertīzes veicējam Andrim Gulbim, būvuzraugam Mārtiņam Draudiņam, arhitektam Andrim Kalinkam un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājam Staņislavam Kumpiņam.

Tikmēr piecu gadu cietumsodu prokuratūra lūdza tiesai piemērot trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai. Piecu gadu cietumsodu prokuratūra prasa piemērot arī uzņēmuma "Maxima Latvija" darba aizsardzības vecākai ekspertei Innai Šuvajevai.

Sergetam un Gulbim cietumsodā prokuratūra aicināja iekļaut jau iepriekš apcietinājumā pavadīto laiku. Tāpat visiem apsūdzētajiem prokuratūra prasīja noteikt aizliegumu piecus gadus pildīt šo personu iepriekš veiktos pienākumus.