Februārī Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) veikusi vairāku ar tā dēvēto Magņitska lietu saistītu aktīvu arestu pusmiljona ASV dolāru apmērā, portālam "Delfi" pastāstīja Valsts policijas sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Priedīte.
Latvijas tiesībsargājošās iestādes sākotnējā izmeklēšanā identificējušas vairākus bankas kontus, īpašumus un aktīvus, kas iegādāti Krievijas pilsoņu interesēs. Pirkumiem izmantoti Latvijas banku konti, kas saistīti ar nozagto 230 miljonu dolāru legalizēšanu, ko atklāja Krievijas jurists Sergejs Magņitskis.
Policija informē, ka starp arestētajiem aktīviem ir divi nekustamie īpašumi Latvijā, kas iegādāti ar ieņēmumiem no Kipras kontiem, tāpat arestēts viens konts, kas izmantots jahtas pārdošanā un kas pieder kādai bijušā Krievijas Valsts Domes deputāta atraitnei.
Izmeklēšanā Latvijas tiesībsargājošās iestādes aktīvi sadarbojas ar ārzemju kolēģiem un citām iestādēm, piemēram, Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), piebilst policijā.
Kriminālprocesā patlaban nevienai personai nav piemērots kāds kriminālprocesuāls statuss, informēja policijā.
"Hermitage Capital Management" fonds, pēc kura sūdzībām 2012. gadā tika ierosināts kriminālprocess, atzinīgi novērtējis Valsts policijas paveikto, uzsver Priedīte.
Kā norāda policijā, fonds paudis gandarījumu, ka Latvijas tiesībsargājošās iestādes īsteno stingru pieeju, lai izmeklētu naudas līdzekļu atmazgāšanas lietas Latvijā, jo īpaši Magņitska lietā.
Vairākas valstis veikušas izmeklēšanu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un šim nolūkam izmantoto starptautisko nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas tīklu. Tostarp ir pieņemts tā saucamais "Magņitska likums" – dokuments, kas paredz sankcijas pret personām, kuras iesaistītas vērienīgā naudas atmazgāšanas lietā.
Magņitska lieta ir ieguvusi starptautisku nozīmi pēc tam, kad Krievijas jurists Sergejs Magņitskis atklāja krāpniecisko un korumpēto 230 miljonu dolāru shēmu, kurā bija iesaistītas Krievijas amatpersonas un agrāk notiesāti noziedznieki, atgādina policijā.
Pēc tam, kad Magņitskis sniedza liecības, minot noziedzīgajā nodarījumā iesaistīto Krievijas amatpersonu vārdus, viņš tika arestēts un nogalināts Krievijas cietumā.
Jau ziņots, ka 2012. gada augustā ENAP pieņēma lēmumu par atteikšanos sākt kriminālprocesu "Magņitska lietā". Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurors kā amatā augstāks prokurors iepazinās ar pārbaudes materiāliem par iespējamo Krievijā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izmantojot Latvijas kredītiestādes, un atzina, ka lēmums pieņemts nelikumīgi un nepamatoti. Līdz ar to tā gada oktobrī virsprokurors atcēla ENAP pieņemto lēmumu par atteikšanos sākt kriminālprocesu un materiālu atkārtoti nosūtīja ENAP papildus pārbaudes veikšanai.
Pēc papildu pārbaudes veikšanas ENAP sāka kriminālprocesu pēc Krimināllikuma panta par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā vai to izdarījusi organizēta grupa.
Kā iepriekš vēstīja TV3 radījums "Nekā Personīga", daļu naudas lietā, ko pētījis Magņitskis, negodīgās Krievijas amatpersonas atmazgājušas caur sešām Latvijas bankām. Tāpēc lietas materiāli nosūtīti arī Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
