Attaisno par divu slaucēju paverdzināšanu apsūdzētu zemnieku  (64)

Viņa stāstīja, ka Vidzemes apgabaltiesa 9. martā apelācijas kārtībā atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu sakarā ar Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurores Daigas Gavariņas iesniegto apelācijas protestu, apsūdzētā zemnieka aizstāves zvērinātas advokātes Itas Megnes un cietušās pārstāves iesniegtajām apelācijas sūdzībām par Vidzemes rajona tiesas pagājušā gada 20. septembra spriedumu, kurā Cēsu novadā tiesa apsūdzētajam zemniekam piesprieda nosacītu brīvības atņemšanu uz diviem gadiem, nosakot tikpat ilgu pārbaudes laiku.

Apelācijas instances tiesa nosprieda atcelt Vidzemes rajona tiesas 2019. gada 20. septembra spriedumu un atzina zemnieku par nevainīgu pret viņu celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 154.1 panta pirmās daļas, kas paredz sodu par cilvēku tirdzniecību, sacīja Skrapste, norādot, ka tādējādi apsūdzētais tika attaisnots.

Vidzemes apgabaltiesā bez izskatīšanas atstāti cietušo pieteikumi par nodarījuma rezultātā radītā kaitējuma atlīdzināšanu. Tāpat bez izskatīšanas atstāts prokurores uzturētais pieteikums par cietušajiem izmaksātās valsts kompensācijas piedziņu no apsūdzētā zemnieka.

Pilns spriedums tiks sagatavots un būs pieejams 23. martā, informēja Skrapste.

Ziņots, ka par divu slaucēju paverdzināšanu Cēsu novadā tiesa apsūdzētajam zemniekam bija piespriedusi nosacītu brīvības atņemšana uz diviem gadiem, nosakot tikpat ilgu pārbaudes laiku.

Tiesa nosprieda piedzīt par labu valstij cietušajiem izmaksāto kompensāciju 1330 eiro katram, kā arī samaksāt morālo kompensāciju 500 eiro par labu cietušajam un 1000 eiro par labu cietušajai.

Kā iepriekš ziņoja "Latvijas Avīze", par divu slaucēju paverdzināšanu prokurore Gavariņa prasīja zemniekam divarpus gadu reālu cietumsodu. Savas debašu runas nobeigumā prokurore sacīja, ka cilvēktirdzniecība ir rupjš cilvēku tiesību pārkāpums, un šajā gadījumā tā izpaudusies kā turēšana kalpībā un esot pilnīgi pierādīta. Likums par cilvēktirdzniecību paredz bargu sodu - tikai brīvības atņemšanu, tāpēc arī prokurore nolēmusi prasīt divarpus gadus cietumā, vēstīja laikraksts.

Vīrietim uzrādīta apsūdzība pēc Krimināllikuma 154.1 panta pirmās daļas par cilvēku tirdzniecību. Zemnieks Cēsu novada Vaives pagasta fermā "Mežmaļi" ekspluatācijas nolūkos kalpībā turējis divus cilvēkus. Vispirms 2016. gada vasarā tolaik 60 gadus veco Gunāru, bet tā paša gada beigās un nākamā gada sākumā - tikpat veco Agritu.

Kā noskaidrojusi "Latvijas Avīze", Gunāram apsūdzētais ierādījis dzīvošanai nepiemērotas telpas bez tualetes un apkures, un bez darba līguma solījis maksāt 18 eiro dienā. Tas par 46 govju slaukšanu divas reizes dienā, šo govju un vēl sešu teļu kopšanu, vēsta laikraksts.

Gunārs kriminālprocesā atzīts par cietušo. Viņš vairākas nedēļas strādājis bez atlīdzības, bijis atkarīgs no apstākļiem, ticējis solījumiem par samaksu, ticis maldināts, ka par izslaukto pienu neesot saņemta nauda, tāpēc neko nevarot viņam maksāt algā.

Ne mazāk kā divas nedēļas vīrieša vienīgais iztikas avots bijis piens un kaimiņu nestā pārtika, vēsta laikraksts. Savukārt, kad Gunārs prasījis algu, apsūdzētais draudējis ar paziņām policijā.

Gunārs tiesā atzinis, ka gluži ar varu neesot turēts, varējis doties projām, ko arī izdarījis. Tagad tiesā kā algu no zemnieka viņš prasa 1098 eiro un morālo kaitējumu 1500 eiro.

Līdzīgā situācijā nokļuvusi arī Agrita, kura fermā ieradusies 2016. gada decembrī. Viņai uz rokas solīts maksāt 15 eiro dienā. Sievietei nav bijis kur dzīvot, un tādā veidā apsūdzētais viņu izmantojis, vēsta laikraksts.

Par darbu līdz 2017. gada aprīlim zemnieks viņai samaksājis 50 eiro, reizi divās nedēļās vedis pārtiku. Tomēr sieviete uzskata, ka viņai par darbu nav samaksāti 2500 eiro, un viņa arī prasa 5000 eiro morālo kompensāciju.

Sievietes darba laikā zemnieks par pienu saņēmis vairāk nekā 12 000 eiro, noskaidroja "Latvijas Avīze".

Tieši viņa uzrakstījusi iesniegumu Valsts darba inspekcijā, pēc kā fermu apmeklējusi policija. Vērsties inspekcijā viņu pamudinājis apsūdzētā mātes brālis, kurš kādu dienu ieradies fermā un sastapis novārgušo Agritu. Viņš fermu ar lopiem māsasdēlam izīrējis.

Katram no abiem slaucējiem valsts samaksājusi 1330 eiro kompensāciju.

Tikmēr apsūdzētais savu vainu un kompensācijas tiesā neatzina.