Tiesas priekšsēdētājas palīdze Sanita Grinšpone informēja, ka Zīverte atzīta par vainīgu pēc trim Krimināllikuma pantiem. Galīgais sods, daļēji saskaitot noteiktos sodus, noteikts brīvības atņemšana uz trim gadiem un naudas sods 20 minimālo mēnešalgu apmērā jeb 8600 eiro, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus uz četriem gadiem.
Drošības līdzeklis – noteiktas nodarbošanās aizliegums, aizliedzot pildīt SIA "Jelgavas poliklīnika" valdes locekļa pienākumus līdz galīgajam nolēmumam kriminālprocesā – Zīvertei atstāts līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.
Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams, bet pilnais spriedums, ja procesa dalībnieki to lūgs, būs pieejams vēlāk, un to varēs pārsūdzēt.
Zemgales tiesas apgabala prokuratūras prokurora Pāvela Sondora nolasītā apsūdzība Zīvertei pamatā balstīta iepriekš Valsts kontroles (VK) konstatētajās nepilnībās, kas atklājās Jelgavas poliklīnikas revīzijas laikā.
Apsūdzība uzskata, ka līdz ar dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu ir notikusi pašvaldības kapitālsabiedrības līdzekļu izšķērdēšana lielos apmēros un radītie zaudējumi aprēķināti 21 974 eiro apmērā.
Zīverte atzina, ka apsūdzības saturs viņai ir saprotams, bet savu vainu noliedza.
Zemgales tiesas apgabala prokurors, nododot lietu tiesai, norādīja, ka apsūdzētā persona izdarīja tādus noziegumus, par kuriem bargākais sods atbilstoši likumam var būt brīvības atņemšana līdz 15 gadiem. Prokurors lietā pieteicis nodarītā kaitējuma kompensāciju valsts interesēs 21 973 eiro apmērā.
Iepriekš prokuratūra paziņojumā presei norādīja, ka pēc VK veiktās revīzijas materiāliem "Jelgavas poliklīnikā" par laiku no 2011. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim sāktajā kriminālprocesā prokurors pie kriminālatbildības saucis kādu "Jelgavas poliklīnikas" valsts amatpersonu par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, piemērojot drošības līdzekli – noteiktas nodarbošanās aizliegumu.
Pati Zīverte 2015. gada februāra sākumā iesniedza atlūgumu veselības stāvokļa dēļ.