Prokurore nav atteikusies no valsts apsūdzības Helmaņa krimināllietā, uzsver prokuratūra  (15)

Jau vēstīts, ka prokurore, kura uztur apsūdzību krimināllietā, kurā par izspiešanu apsūdzēti Helmanis un tā brīža Ogres televīzijas īpašnieks Artūrs Robežnieks, ir neatbilstoši Kriminālprocesa likumam atteikusies no apsūdzības, konstatējusi Rīgas apgabaltiesas tiesas kolēģija. Šī iemesla dēļ tiesas kolēģija izsludinājusi pārtraukumu līdz tiks saņemts augstākstāvoša prokurora viedoklis par šo situāciju. Nākamā tiesas sēde nozīmēta 1. jūnijā pulksten 10.

Kā informē prokuratūrā, amatā augstāks prokurors atzīmējis, ka prokurore tiesas sēdē nav atteikusies no valsts apsūdzības. Pārbaudot Tiesu informācijas sistēmā pieejamos datus par tiesas sēdes gaitu, pieteiktajiem lūgumiem, izteiktajiem viedokļiem un pieņemtajiem nolēmumiem, amatā augstāks prokurors nesaskata tiesas konstatēto motivāciju viedoklim, ka prokurore tiesas sēdē ir atteikusies no apsūdzības.

Prokurore turpina uzturēt valsts apsūdzību un, ņemot vērā kasācijas instances nolēmumā izteiktās atziņas, izmanto visas Kriminālprocesa likuma piešķirtās tiesības krimināltiesiskā taisnīgumu panākšanai šajā kriminālprocesā, tai skaitā, tiesības papildus nopratināt kriminālprocesā iesaistītās personas, kā arī grozīt apsūdzību atbilstoši Kriminālprocesa likumā noteiktajai kārtībai.

Jau vēstīts, ka Helmaņa aizstāvis Saulvedis Vārpiņš skaidroja, ka faktiski šāds prokurores lēmums nozīmē atteikšanos no apsūdzības. Viņš atzīmēja, ka ar Augstākās tiesas (Senāta) šī gada lēmumu tika atcelts iepriekšējais apgabaltiesas spriedums, norādot, ka faktiski Helmanim celtā apsūdzība ir nepilnīga. Senāts savā spriedumā gan bija norādījis, ka šo nepilnību var labot apgabaltiesa, taču tā nedrīkst pasliktināt apsūdzētā stāvokli.

Vārpiņš atzīmēja, ka prokurore tiesu lūdza, lai tā lietu nosūta skatīšanai uz pirmās instances tiesu, taču Kriminālprocesa likums šādu iespēju neparedz. Attiecīgi advokāts norādīja, ka tādējādi prokurore atzinusi, ka nevar apsūdzību uzturēt.

Jau vēstīts, ka Senāts savā spriedumā atzina, ka apelācijas instances tiesa, izskatot lietu, pieļāvusi vairāku Kriminālprocesa normu pārkāpumus, kas atzīstami par būtiskiem un noveduši pie nelikumīga nolēmuma.

Pirmās instances tiesa Helmanim un Robežniekam katram piesprieda 38 000 eiro sodu par izspiešanu grupā, un Rīgas apgabaltiesa šo spriedumu atstāja nemainītu.

Helmanis, komentējot Senāta spriedumu, pauda viedokli, ka attaisnojošam tiesas spriedumam bija jābūt gan pirmajā, gan otrajā tiesas instancē. "Šī lieta bija absolūti izdomāta un politiski konstruēta. Esmu 11 gadus pavadījis uz tiesas sola, kas ir bijis pazemojoši. Agri vai vēlu patiesība nāk gaismā. Senāta spriedums apliecina, ka dzīvojam tiesiskā valstī," teica Helmanis.

Jau ziņots, ka 2009. gadā Valsts policija Helmani aizturēja saistībā ar lietu, kas ierosināta par mēģinājumu izspiest naudu, lai Ogres televīzijā netiktu demonstrēts kāds kompromitējošs sižets. Vienlaikus tika aizturēts Robežnieks.

Helmanis kopā ar Robežnieku apsūdzēti par līdzekļu izspiešanu no Helmaņa bērnu krusttēva, toreizējā Ogres novada domes deputāta Gunāra Kārkliņa pirms pašvaldības vēlēšanām.