Uz Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurora amatu kandidē prokurors Juris Juriss, taču patlaban nav zināms, kad tiks izlemts jautājums par minētā virsprokurora iecelšanu, noskaidroja aģentūra LETA.
Juriss bija viens no kandidātiem arī nesenajā konkursā uz ģenerālprokurora amatu. Tieslietu padome šonedēļ par atbilstošāko un Saeimā apstiprināšanai virzāmo kandidātu atzina Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Juri Stukānu.
Jau gada sākumā pensijā devās Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers, tāpēc uz vakanto vietu tika izsludināta pieteikšanās. Februārī tapa zināms, ka uz minēto amatu pieteikušies vien divi kandidāti, taču prokuratūra viņu vārdus neatklāj. Tagad aģentūrai LETA zināms, ka viens no šiem kandidātiem ir Juriss.
Aģentūrai LETA neizdevās noskaidrot precīzus iemeslus, kāpēc nepieciešams aptuveni pusgads, lai atrastu jauno virsprokuroru. Prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska aģentūrai LETA apliecināja, ka atlase ir noslēgusies, bet jautājums par jauno virsprokuroru nav izlemts.
Juriss apliecināja, ka bija iesniedzis dokumentus kandidēšanai uz minēto amatu un savu kandidatūru nav atsaucis. Pieteikšanās uz virsprokurora amatu notika vairākus mēnešus, pirms tika izsludināta pieteikšanās konkursā uz ģenerālprokurora amatu.
"Man nebija un joprojām nav nekādas informācijas par to, vai mana kandidatūra ir atbilstoša virsprokurora amatam. Ilgstoši nesagaidot informāciju par izsludinātā konkursa rezultātu, nolēmu pieteikties izsludinātajā konkursā uz ģenerālprokurora amatu. Kad pieteicos kandidēt uz virsprokurora amatu, man nebija nojausmas par savu iespējamo kandidēšanu uz ģenerālprokurora amatu," paskaidroja Juriss.
Juriss norādīja, ka viņa pārstāvētās nodaļas darbs ir ļoti nozīmīgs Ģenerālprokuratūras struktūrā. Tāpat Juriss nenoliedza, ka, kļūstot par virsprokuroru, būtu realizējis arī atsevišķas ieceres, kas bija iekļautas viņa sagatavotajā koncepcijā, kandidējot uz ģenerālprokurora amatu, jo atsevišķi jautājumi kā prioritārie virzieni tika iekļauti arī Prokuratūras attīstības koncepcijā, startējot izsludinātajā konkursā uz ģenerālprokurora amatu.
Attiecībā uz topošā ģenerālprokurora Stukāna piedāvāto reformu plānu, Juriss norādīja, ka, viņaprāt, tiesneša sagatavotajā koncepcijā ir vairāki punkti, kas sakrīt ar viņa redzējumu par prokuratūras attīstību. "Stukāna piedāvātais virziens ir saprotams, loģisks un īstenojams," piebilda Juriss.
Viens no šiem punktiem ir saistīts ar aktīvāku koruptīvu, finanšu un ekonomisko noziegumu apkarošanu. Šī joma ir svarīga ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskā mērogā. Tas nozīmē, ka ārvalstu eksperti šajā jomā no Latvijas sagaida konkrētus rezultātus. Tāpat jāstiprina virsprokuroru loma un jādomā par aktīvāku prokuroru iesaistīšanu agrīnajā izmeklēšanas stadijā, norādīja Juriss.
Jau ziņots, ka 29.janvārī pensijā devās līdzšinējais Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers. No 30. janvāra, par virsprokurora amata pienākumu izpildītāju nozīmēts prokurors Māris Leja.
Minētās nodaļas prokurori jau daudzus gadus uztur apsūdzību vai pagaidām veic uzraudzību Latvijā skaļākajās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un citu tiesībsargājošo iestāžu iepriekš izmeklētās korupcijas lietās.
Šīs nodaļas prokurori uztur apsūdzību vai veic uzraudzību, piemēram, Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča un uzņēmēja Māra Martinsona lietā, tā dēvētajā uzņēmuma "Latvenergo" kukuļņemšanas pamata krimināllietā, tā dēvētajā "Daimler" kukuļošanas lietā, būvniecības karteļa lietā, "Rīgas satiksmes" korupcijas lietā. Piemēram, Juriss ir viens no prokuroriem, kurš uztur apsūdzību tiesā Ventspils mēra Aivara Lemberga krimināllietā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
