Līdz ar jaunā likumā stāšanos spēkā pašreizējais Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss zaudēs spēku.
Lai nodrošinātu vienotu administratīvo pārkāpumu procesu uzskaiti visās valsts un pašvaldību institūcijās, tiks ieviests viens tehnoloģiskais rīks – Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēma (APAS), kuru izstrādā Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs.
APAS nodrošinās elektronisku administratīvā pārkāpuma procesa veikšanu sākot ar brīdi, kad tiek pieņemts lēmums par atteikumu uzsākt procesu vai procesa uzsākšanu un beidzot ar datu dzēšanu, kā arī sistēmā tiks nodrošināta automatizēta dažādu lēmumu sagatavošana, pamatojoties uz sistēmā ievadītajiem datiem.
APAS sistēmas tiesiskais regulējums ir noteikts Sodu reģistra likumā.
"Šī ir pirmā uzvara policijas un iekšlietu nozares darba digitalizācijā, taču pie tā neapstājamies – Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs jau ir uzsācis darbu arī pie runas atpazīšanas rīkiem, kas ļaus pārveidot balss ierakstus tekstā, piemēram, nopratināšanās un sanāksmēs, pie virtuālajiem asistentiem, pie mašīnmācības rīka, kas spēs prognozēt noziedzīgos nodarījumus un ugunsdrošības riskus," klāstīja iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV).
Kā iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā, Administratīvās atbildības likums paredz, ka administratīvie pārkāpumi, par tiem piemērojamie sodi un amatpersonu kompetence administratīvo pārkāpumu procesā turpmāk būs noteikta attiecīgo nozaru likumos vai pašvaldību saistošajos noteikumos.
Sākotnēji tika paredzēts, ka jaunais likums stāsies spēkā jau 1. janvārī, taču parlamentārieši lēma to atlikt. Jo vēl 2019. gada decembrī Saeimā nebija iesniegti vairāki ar jauno likumu saistīti grozījumu projekti, kā arī nebija pabeigts darbs pie APAS.