Lietas skatīšana nozīmēta atklātā tiesas sēdē un to skatīs tiesnese Ieva Kulagina.
Jau ziņots, ka Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Urbāns tiesai nodevis krimināllietu abu minēto personu apsūdzībā par 26 620 izkrāpšanu un mēģinājumu izkrāpt 2420 eiro no SIA "Eco Baltia grupa".
Krimināllietā arī sākts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu juridiskai personai.
Zakatistovs iepriekš akcentēja, ka nav vainīgs, un norādīja, ka beidzot šim jautājumam varēs pielikt punktu tiesas procesā.
Saskaņā ar apsūdzību 2016.gadā Zakatistovs vienojās ar AS "Eco Baltia" padomes priekšsēdētāju Tamužu par finanšu līdzekļu izkrāpšanu no AS "Eco Baltia" meitassabiedrības SIA "Eco Baltia grupa" nolūkā finansēt Zakatistovu kā partijas politiķi.
Tamužs informēja SIA "Eco Baltia grupa" vadību par nepieciešamību viņam saņemt Zakatistova sniegtās konsultācijas, jau iepriekš zinot, ka faktiski konsultācijas netiks sniegtas, uzskata prokuratūra.
Saskaņā ar līgumiem, kas tika noslēgti starp SIA "Eco Baltia grupa" un Zakatistovam piederošo uzņēmumu SIA "Per capita", laikā no 2016.gada jūnija līdz 2017.gada maijam Zakatistovam bija jāsniedz konsultācijas par organizācijas pārmaiņu vadības jautājumiem un vides, ilgtspējīgas un resursu taupības politikas izstrādes jautājumiem.
Lai gan konsultācijas faktiski netika sniegtas, Zakatistovs ik mēnesi iesniedza "Eco Baltia grupa" apmaksai rēķinus par it kā sniegtām konsultācijām, bet Tamužs neinformēja "Eco Baltia grupa" vadību, ka līgumos paredzētās konsultācijas faktiski nav saņemtas, uzskata prokuratūra.
"Eco Baltia grupa", būdama maldināta par konsultāciju sniegšanas faktu, pārskaitīja uz "Per capita" bankas kontu kopumā 26 620 eiro, noskaidrojuši izmeklētāji.
Savukārt "Eco Baltia grupa" neapmaksāja pēdējo iesniegto rēķinu par 2420 eiro, jo uzņēmuma vadībai radās aizdomas, ka noslēgtie konsultāciju līgumi tiek izmantoti nelikumīgai politiskās partijas finansēšanai.
Personas apsūdzētas pēc Krimināllikuma 177.panta trešās daļas, proti, par svešas mantas lielā apmērā iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu, personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās. Par šādu noziegumu var piemērot brīvības atņemšanu no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
Tagad pirmās instances tiesā ir divas deputātu krimināllietas. LETA jau ziņoja, ka prokurors Urbāns uztur apsūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā lietā, kurā Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs, bijušais KNAB darbinieks Juris Jurašs apsūdzēts valsts noslēpuma apzinātā izpaušanā.
Tikmēr Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) turpina izmeklēšanu kādreizējā Zakatistova partijas biedra, Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa grāmatvedības dokumentu viltošanas krimināllietā.
Šogad 3.februārī KNAB izmeklētāja pieņēma lēmumu par krimināllietas nodošanu prokuroram kriminālvajāšanas sākšanai, tomēr prokuratūra to atdeva atpakaļ KNAB izmeklēšanas turpināšanai.