Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien aiz slēgtām durvīm sāka skatīt krimināllietu, kurā par Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) darbam nepiemērotu telpu radīšanu, uz apsūdzēto sola sēdies bijušais Saeimas kancelejas vadītājs Māris Steins. Viņa aizstāvis Dmitrijs Skačkovs portālam "Delfi" pauda sašutumu par tiesas lēmumu neskatīt lietu atklātās tiesas sēdēs.
"Diemžēl tiesa nav piekritusi tiesāt atklātajā sēdē, līdz ar to sabiedrībai nav iespēja sekot līdzi notiekošajam," norādīja jurists. Viņš gan atzina, ka izprot situāciju ar ierobežotas pieejamības informācijas publicēšanu, piebilstot, ka "tiesa ir situācijas ķīlnieks".
Bez Steina uz apsūdzēto sola sēdies arī bijušais parlamenta izpilddirektors Valdis Ziemelis.
Skačkovs atzīmēja, ka aizstāvība izteikusi lūgumu lietas materiālos esošo valsts noslēpumu saturošo informāciju apkopot vienā sējumā. Prokuratūrai tagad ir laiks līdz nākamajai tiesas sēdei sagatavot savu nostāju par šo lūgumu, skaidroja advokāts.
Paužot nostāju par uzrādīto apsūdzību, Steins tiesai norādījis, ka apsūdzība viņam nav skaidra un saprotama, sacīja advokāts.
Lietu slēgtā sēdē turpinās skatīt 23. oktobrī pulksten 10.30, "Delfi" uzzināja tiesā.
Portāls "Delfi" jau iepriekš rakstīja, ka Steins un Ziemelis apsūdzēti par valsts amatpersonu nolaidību.
Saskaņā ar apsūdzību divas bijušās valsts amatpersonas nolaidīgi pildījušas savus amata pienākumus, kā rezultātā Saeimas telpu pārplānošanas būvdarbus, kuru mērķis bija ieviest specifiskas drošības prasības, veica komersanti, kuriem nebija izsniegts industriālās drošības sertifikāts.
Tā rezultātā tika ne vien ievērojami apdraudētas valsts varas intereses, bet arī iestājušās smagas sekas – nodarīts mantiskais zaudējums Latvijai Saeimas personā 251 847 eiro apmērā, norāda prokuratūra.
Jau ziņots, ka lietu pirms nodošanas prokuratūrā izmeklēja Valsts drošības dienests (VDD). Pērn jūlijā dienests lietu nodeva kriminālvajāšanai prokuratūrā.
Publiski par šo kriminālprocesu tapa zināms 2017. gada februārī pēc Saeimas Nacionālās drošības komisijas sēdes, kur deputātiem šādu faktu pavēstīja toreizējais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Kriminālprocess tika ierosināts saistībā ar faktu, ka Saeimas jaunajā ēkā, Jēkaba ielā 6/8, Nacionālās drošības komisijas telpas nevarēja akreditēt, jo tajās nebija iespējams nodrošināt valsts noslēpuma aizsardzību, toreiz skaidroja toreizējā komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Par šo situāciju Nacionālās drošības komisija bija vērsusies ar iesniegumu tiesībsargājošajās institūcijās.
Steins iepriekš pauda viedokli, ka atbildība par Nacionālās drošības komisijas telpu būvniecībai nepieciešamo drošības prasību ievērošanu esot bijusi iestādes vadībai jeb Saeimas Prezidijam un toreizējam Saeimas iekšējās drošības vadītājam Jānim Gulītim.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
