Ģenerālprokuratūra ir izbeigusi kriminālprocesu pret bijušo ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru lietā par neizpaužamas informācijas, kas nav valsts noslēpums izpaušanu. Taču pārējā daļā, kur apsūdzēta atstādinātā Ģenerālprokuratūras Metodikas nodaļas virsprokurore Elita Jurkjāne un viņas dzīvesbiedrs advokāts Juris Jurkjāns, lieta nodota tiesai, portāls "Delfi" uzzināja Ģenerālprokuratūrā.
Lieta daļā pret Kalnmeieru izbeigta, jo viņa nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva (objektīvās puses).
Saskaņā ar šo lēmumu Kalnmeiera atklātā informācija par uzsākto kriminālprocesu pret konkrēto prokuroru - četriem Ģenerālprokuratūras virsprokuroriem, kā arī prokuroram, kas pārstāv Latvijas Prokuratūru Eirojustā, kvalificējamas kā neizpaužamas ziņas, kas nav valsts noslēpums Krimināllikuma 329. panta izpratnē, taču to izpaušana nav vērtējama kā neatļauta.
Prokuratūrā skaidroja, ka informācijas atklāšanas tiesiskums prokuratūras iekšienē ir vērtējams kopsakarībā ar likumu "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", saskaņā ar kuru informācija, kas valsts amatpersonai ir pieejama saskaņā ar valsts amatpersonas amata pienākumu pildīšanu, aizliegts prettiesiski izpaust vai izmantot mērķiem, kas nav saistīti ar valsts amatpersonas amata pienākumu veikšanu vai konkrētu darba uzdevumu pildīšanu.
Šai pantā minētajam pārkāpumam ir nepieciešams konstatēt to, ka informācijas izmantošana (atklāšana) nav bijusi nepieciešama nedz konkrēti definēta uzdevuma veikšanai, nedz kā citādi nepieciešama konkrētai amatpersonai viņas pienākumu veikšanai. Informācijas atklāšanas saistība ar amata pienākumu veikšanu pastāv ne tikai tad, ja tās adresātam informācija ir tūlītēji nepieciešama, bet arī tad, ja informācijas nepieciešamība ir paredzama tuvākajā nākotnē, vai, ja šis laiks nav precīzi nosakāms, taču informācijas nepieciešamība var aktualizēties jebkurā brīdī.
Iepriekš minētais it sevišķi attiecas uz informācijas apriti iestādes iekšienē, jo Krimināllikuma 329.panta mērķis nav paralizēt informācijas apmaiņu iestādē, ja tā saprātīgi nepieciešama iestādes funkciju veikšanai, uzsvēra prokuratūrā.
Vērtējot šo kritēriju, nav konstatēts likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 19. panta pārkāpums.
Ņemot vērā, ka Kalnmeiera atklātā informācija ietvēra izmeklēšanas noslēpumu, izpaušanas pieļaujamības papildu kritērijs ir izmeklēšanas noslēpuma aizsardzība.
Vērtējot šo kritēriju, lēmumā par lietas izbeigšanu daļā norādīts, ka izmeklēšanas noslēpumam ir trīs galvenie mērķi. Atklājot informāciju par uzsākto kriminālprocesu pret konkrēto prokuroru piecām Ģenerālprokuratūras amatpersonām dienesta vajadzībām, nevainīguma prezumpcijas aspekts un nepieciešamību aizsargāt brīva (neatkarīga) viedokļa veidošanu un lēmuma pieņemšanu tiesvedības ietvaros netiek izjaukti. Arī trešais mērķis novērst riskus slēpt, iznīcināt vai viltot potenciālus pierādījumus, vadoties no ģenerālprokuroram tobrīd zināmajiem apstākļiem nebija apdraudēts. Tas, ka vēlāk apdraudējums tomēr radās, ir nevis informācijas atklājēja - Kalnmeiera, bet gan tās personas iespējamā atbildība, kura to radījusi, jo apdraudējuma esamība un tās pakāpe novērtējama, vadoties pēc apstākļiem, kas pastāvējuši informācijas atklāšanas momentā, nevis iestājušies vēlāk.
Lieta daļā pret Jurkjāniem nodota skatīšanai Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai.
Jau vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 4. augustā rosināja Māra Lejas vadītajai nodaļai par neizpaužamu ziņu izpaušanu sākt kriminālvajāšanu pret Kalnmeieru un Jurkjāni. Reaģējot uz lietu, pašreizējais ģenerālprokurors Juris Stukāns pieņēma lēmumu par virsprokurores atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas.
Latvijas Televīzija iepriekš, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, vēstīja, ka KNAB Kalnmeieru rosina apsūdzēt saistībā ar informācijas noplūdi krimināllietā, kurā iesaistīta Jelgavas prokuratūras prokurore Zinaīda Egle un kurā KNAB izmeklē kukuļņemšanas organizēšanu, kukuļnemšanu un neizpaužamu ziņu atklāšanu.
11. jūlijā noslēdzās Kalnmeiera ģenerālprokurora pilnvaru termiņš, savukārt viņa vietā stājās jaunais ģenerālprokurors Stukāns.
Jūlijā kļuva zināms, ka KNAB lietvedībā ir kriminālprocess par kukuļņemšanas organizēšanu, kukuļņemšanu, uzkūdīšanu izpaust neizpaužamas ziņas un neizpaužamu ziņu izpaušanu. Birojā iepriekš norādīja, ka tajā ir "iesaistīta prokuratūras amatpersona".
Patlaban publiski zināms, ka lietā iesaistīta Jelgavas prokuratūras prokurore ir Egle. Viņa ir atstādināta no pienākumu pildīšanas, jo viņai piemērots drošības līdzeklis - aizliegums pildīt pienākumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
