Kā tika aizturēti naudas atmazgātāji no 'QQAAZZ'  (7)

Tīkls "QQAAZZ" atmazgājis kibernoziedznieku nozagto naudu, pārskaitot to starp simtiem kontu bankās visā pasaulē.

Eiropols paziņoja, ka operācijā aģenti pārmeklējuši vairāk nekā 40 mājokļus Spānijā, Itālijā, Bulgārijā un Latvijā.

Latvijā, Bulgārijā, Apvienotajā Karalistē, Spānijā un Itālijā notika kratīšanas vismaz 40 objektos, pret apcietinātajām personām ir uzsākti kriminālprocesi ASV, Portugālē, Apvienotajā Karalistē un Spānijā.

Vislielākais kratīšanu skaits lietā ir veikts Latvijā. Operāciju vadīja Latvijas Valsts policija .

Bulgārijā tika konfiscētas arī bitkoinu radīšanas jeb "rakšanas" (angl. "mining") iekārtas.

Šī starptautiskā operācija ir rezultāts sarežģītai izmeklēšanai, ko vadīja Portugāles Kriminālpolicija kopā ar ASV Pensilvānijas Rietumu apgabala prokuratūru un FIB Reģionālo nodaļu Pitsburgā, piedaloties Spānijas Valsts policijai un Katalonijas apgabala policijai, kā arī tiesībaizsardzības iestādēm no Apvienotās Karalistes, Latvijas, Bulgārijas, Gruzijas, Itālijas, Vācijas, Šveices un citām valstīm.

Savukārt Eiropols bija uzņēmies koordinācijas funkcijas.

Saskaņā ar aplēsēm QQAAZZ tīkls kopš 2016. gada ir legalizējis vai mēģinājis legalizēt desmitiem miljonus eiro nolaupītu naudas līdzekļu.

''QQAAZZ'' tīkls, kuru veidoja vairākas dalībnieku grupas no Latvijas, Gruzijas, Bulgārijas, Rumānijas un Beļģijas, atvēra un uzturēja simtiem uzņēmumu un privātpersonu bankas kontus finanšu iestādēs visā pasaulē naudas saņemšanai no kibernoziedzniekiem, kuri bija to nozaguši no cietušo kontiem. Pēc tam naudas līdzekļi tika pārskaitīti uz citiem ''QQAAZZ'' kontrolē esošiem banku kontiem un dažkārt arī pārvērsti kriptovalūtā, izmantojot naudas līdzekļu sākotnējās izcelsmes slēpšanai paredzētus "sajaukšanas" pakalpojumus. Pēc maksas par saviem pakalpojumiem līdz pat 50% apmērā ieturēšanas ''QQAAZZ'' atgrieza nolaupīto naudas līdzekļu atlikumu saviem klientiem kibernoziedzniekiem.

Tīkla dalībnieki izveidoja šos banku kontus, izmantojot gan likumīgus, gan viltotus Polijas un Bulgārijas personu apliecinošos dokumentus, lai atvērtu un reģistrētu daudzus čaulas veidojumus (uzņēmējsabiedrības), kuri neveica nekādu likumīgu saimniecisko darbību. Pēc tam ''QQAAZZ'' dalībnieki ar šiem reģistrācijas dokumentiem čaulas veidojumu vārdā atvēra uzņēmumu bankas kontus dažādās katras valsts finanšu iestādēs, tādējādi izveidojot simtiem ''QQAAZZ'' kontrolē esošu bankas kontu, kurus varēja izmantot, lai saņemtu kibernoziedznieku nolaupītos naudas līdzekļus.

''QQAAZZ'' savus pakalpojumus reklamēja kā "globālu, sarežģītu bankas pārvedumu pakalpojumu" krieviski rakstošajos kibernoziedznieku tiešsaistes forumos, kuros kibernoziedznieki ir apvienojušies, lai piedāvātu vai izmantotu sevišķas prasmes vai pakalpojumus, kuri nepieciešami visdažādāko kibernoziegumu veikšanai. Starp ''QQAAZZ'' sniegto pakalpojumu izmantotājiem ir noziedzīgie grupējumi, kuri saistīti ar dažu pasaulē bīstamāko ļaunatūru veidu radīšanu.

No dažādām ģeogrāfiskās atrašanās vietām visā pasaulē darbojošos noziedznieku saukšanā pie atbildības vislielākā nozīme bija Eiropola koordinētajai starptautiskajai policijas sadarbībai.

Eiropola Eiropas Kibernoziedzības centrs (EC3) nodrošināja darba sapulču organizēšanu, sniedza atbalstu digitālās kriminālistikas jomā un sekmēja informācijas apmaiņu ar Eiropola galvenajā mītnē Hāgā strādājošās Apvienotās operatīvās grupas kibernoziedzības apkarošanai (J-CAT) starpniecību. Eiropola speciālisti bija norīkoti arī darbam Latvijā un Apvienotajā Karalistē, lai atbalstītu vietējās iestādes operācijas īstenošanas laikā. Daudzās darba sapulcēs piedalījās Portugāles nacionālais pārstāvis Eirojustā.

"Kibernoziedznieki nepārtraukti meklē jaunas iespējas tehnoloģiju un finanšu sistēmu ļaunprātīgai izmantošanai, lai spētu vienā mirklī no jebkuras vietas pasaulē nodarīt kaitējumu miljoniem lietotāju. Šodien īstenotā operācija ir piemērs tam, kā ar labi organizētu tiesībaizsardzības iestāžu darbības starptautisku koordināciju mēs varam gūt pārsvaru pār šiem noziedzniekiem un saukt viņus pie atbildības," atzina Eiropola Eiropas Kibernoziedzības centra vadītājs Edvards Šileris.

Būtiska bija arī Latvijas Republikas Prokuratūras iesaiste šajā operācijā un rezultāta sasniegšanā.