Zukuls vainu kategoriski noliedz  (199)

"To varu paziņot tikai tagad, jo tikai 2020. gada 3. decembra tiesas sēdes laikā man kā aizstāvim pirmo reizi pēc 2020. gada 11. novembra, kad Zukula kungam piemērots apcietinājums, bija iespēja videokonferences režīmā, nenodrošinot konfidencialitāti, īsi (ap 5 minūtēm) pirms tiesas sēdes, kas bija plānota tikai 45 minūtes pirms iestāžu darba laika beigām, kaut attālināti sastapt klientu," sacīja pārstāve, piebilstot, ka ilgstoši un būtiski tiekot pārkāptas Kriminālprocesa likuma 60.2 pantā deklarētās personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, pamattiesības kriminālprocesā – tiesības uz aizstāvību, tikties ar aizstāvi sarunas "konfidencialitāti nodrošinošos apstākļos bez laika ierobežojumiem."

Viņa norādīja, ka no iepazīšanās ar lēmuma par atzīšanu par aizdomās turēto saturu 2020. gada 11. novembrī līdz 5. decembrim, nav veikta Zukula pirmā nopratināšana, pārkāpjot Kriminālprocesa likuma 81. panta 1. daļas 2. punktā noteikto. Kā uzskata advokāte, neveicot aizdomās turētā pirmo nopratināšanu, Zukulam ilgstoši liegta iespēja norādīt uz savu nevainīgumu.

"Tajā laikā, kad policijai bija jānodrošina aizdomās turētās personas pamattiesību īstenošana kriminālprocesā, tai skaitā – jānodrošina Zukula kunga pirmā nopratināšana, policija veic paziņojumus masu medijiem, kas nav taisnīgam kriminālprocesam nepieciešams pasākums, aizmirstot piebilst gan par nevainīguma prezumpciju, gan par pamattiesību kriminālprocesā pārkāpumiem pret Zukulu," sacīja advokāte.

Viņa turpina: "Pamattiesību īstenošana ir iespējama tikai tiesiskā valstī. Tiesiskā valstī ir tiesu vara. Tāpēc aizstāves iesniegtajā sūdzībā par apcietinājuma piemērošanu norādīts uz apcietinājuma lēmuma nepamatotību, cilvēktiesību un daudziem pamattiesību pārkāpumiem kriminālprocesā, lūgts atcelt lēmumu par apcietinājumu Zukula kungam. Atkārtoti aicinu respektēt Latvijas Republikas Satversmes 92. pantā noteikto nevainīguma prezumpciju, kas aizsargā personu, lai to neatzītu par vainīgu, kamēr tās vaina nav pierādīta saskaņā ar likumu un neizturēties pret personām tā, it kā būtu pierādīts, ka tās izdarījušas noziedzīgu nodarījumu," aicināja Bičkoviča.

Zukuls šobrīd ir dalībnieks četros uzņēmumos, taču kā patiesais labuma guvējs reģistrēts pavisam septiņās firmās, trijās no tām, SIA "Adugs", SIA "Adugs Production" un SIA "Asond", savas intereses īstenojot caur Kiprā reģistrēto "SILOBRANDS Limited".

Jau ziņots, Valsts Policija bija saņēmusi informāciju no kādas ārvalsts vēstniecības par to, ka vairāki Latgalē bāzēta konditorejas uzņēmuma darbinieki ir ziņojuši par piespiedu darbu.

Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka šajā Latgalē bāzētajā konditorejas uzņēmumā tikuši ilgstoši ekspluatēti vairāki trešo valstu pilsoņi, izmantojot viņu ievainojamības stāvokli, nemaksājot tiem algu par darbu pilnā apmērā un iedzenot viņus nesamērojami lielā parādu jūgā. Strādniekiem atņemtas pases, pret viņiem pielietota fiziska vardarbība un draudēts ar izraidīšanu no valsts gadījumā, ja viņi neievēros visas noziedzīgā grupējuma izvirzītās prasības, skaidroja policijā.

Valsts policijas amatpersonas veica kratīšanas un personu aizturēšanas Jaunjelgavas novadā, Līvānos, Aizkrauklē, Daugavpilī un Ķekavā. Kopumā tika pārmeklēti 22 objekti un kratīšanu laikā izņemta skaidra nauda – apmēram 150 000 eiro, dārglietas, munīcija un citi priekšmeti, kam varētu būt lietisko pierādījumu nozīme kriminālprocesā.

"Adugs Production" advokāte Viktorija Jarkina iepriekš pieļāva, ka notiekošais varētu būt reiderisma mēģinājums un konkurentu cīņa par iespēju piegādāt preces lielveikaliem "Maxima" un "Rimi". Tāpat viņa neizslēdza iespēju par nepatiesa ziņojuma sniegšanu un centieniem Indijas pilsoņiem ilgāk palikt Latvijā.