Prokuratūra iesniegusi apelācijas protestu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā  (16)

Apelācijas protestā tiek lūgts atcelt Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2020. gada 18. februāra spriedumu daļā par apsūdzēto atzīšanu par nevainīgiem un attaisnošanu viņiem inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā, taisot šajā daļā notiesājošu spriedumu, kā arī par apsūdzības daļu izslēgšanu no vienam apsūdzētajam celtās apsūdzības, viņam piespriestā soda apmēru un galīgā soda noteikšanu.

Protestā arī lūgts atcelt minēto spriedumu daļā par kriminālprocesa izbeigšanu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu juridiskajām personām, kā arī tiesas pieņemtos blakus lēmumus.

Portāls "Delfi" jau rakstīja, ka Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa ar blakuslēmumu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā uzdevusi Ģenerālprokuratūrai izvērtēt visus trīs šīs krimināllietas prokurorus. Publiski pieejamajā anonimizētajā blakuslēmumā uzskaitīta virkne prokuroru pārkāpumu, tostarp nevajadzīgu pierādījumu iekļaušana un nepamatota atzīšana par apsūdzēto.

Blakuslēmumā norādīts, ka prokurori lietas materiālos iekļāvuši arī tādus materiālus, kas nav attiecināmi uz konkrēto noziedzīgo nodarījumu, un nav izmantojami nozieguma pierādīšanā. "Nav rodams pamatojums, kādēļ bija nepieciešams krimināllietā lietisko pierādījumu un dokumentu sarakstā iekļaut tik liela apjoma dokumentus, dokumentu mapes, datu nesējus (878 vienības, kas aptver vairākus tūkstošus dokumentu), kas salikti neskaitāmās kastēs, ja valsts apsūdzības uzturētāji apsūdzības runā tiesas debatēs tos nav analizējuši un atsaukušies uz tiem.

Jau vēstīts, ka Zolitūdes traģēdijas krimināllieta ir vērienīgākā tiesas prāva Latvijas vēsturē. Krimināllietas pirmstiesas izmeklēšana ilga aptuveni divus gadus un tiesā nonāca 2015. gada 8. decembrī, bet tiesas izmeklēšana tika sākta otrajā nozīmētajā tiesas sēdē – 2016. gada 1. martā.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa tā dēvētajā Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apsūdzētajam būvinženierim Ivaram Sergetam lēma piespriest sešu gadu cietumsodu, bet pārējos krimināllietā apsūdzētos atzina par nevainīgiem un lēma viņus attaisnot.

Tāpat uz apsūdzēto sola bija sēdies veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, arhitekts Andris Kalinka, uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš, trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbinieki - Jānis Balodis, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas eksperte Marika Treija un būvinspekcijas priekšnieka vietniece Aija Meļņikova -, kā arī uzņēmuma "Maxima Latvija" darba aizsardzības vecākai ekspertei Inna Šuvajeva.

2013. gada 21. novembrī iegrūstot lielveikala "Maxima" jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki.

Policija un prokuratūra pirmstiesas izmeklēšanu veica aptuveni divus gadus, savukārt tiesas process pirmajā instancē ilga trīs gadus un 11 mēnešus.

Būveksperti secināja, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva. Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādīja par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.