Eiropas Savienības (ES) Tiesa bijušā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča imunitātes lietu izskatīs 26. janvārī pulksten 9.30, liecina Rimšēviča aizstāvja publicētais mikroblogošanas vietnē "Twitter".
Rimšēviča aizstāvis portālam "Delfi" pavēstīja, ka nav zināms, kad būs gatavs tiesas spriedums, jo "Iespējams, paies vairāki mēneši," sacīja Kvēps. Advokāts norādīja, ka pēc lietas skatīšanas ES Tiesā, savu viedokli vēl paudīs ģenerāladvokāts.
Ģenerāladvokāta secinājumi gan nav saistoši tiesai, taču prakse rāda, ka tie diezgan bieži saskan ar tiesas galīgo lēmumu.
Jau ziņots, ka aizpērn Rīgas rajona tiesa Jūrmalā lēma uzdot ES Tiesai vairākus prejudiciālus jautājumus – visus saistībā ar apsūdzētā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča kā Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļa kriminālprocesuālo imunitāti. 2019. gadā līdz ES Tiesas lemtajam tiesvedība krimināllietā tika apturēta.
Portāls "Delfi" jau ziņojis, ka par kukuļošanu apsūdzētā Latvijas Bankas (LB) prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizstāvis advokāts Mārtiņš Kvēps Rīgas rajona tiesā Jūrmalā iepriekšējā sēdē norādīja, ka viņa aizstāvāmais ir ne tikai Latvijas Bankas prezidents, bet arī ECB padomes loceklis, līdz ar to viņam ir kriminālprocesuāla imunitāte, kuru apsūdzības uzturētājs nav lūdzis atcelt.
Advokāts iepriekš skaidroja, ka jautājumus, vai Rimšēvičam ir ECB padomes locekļa imunitāte pret kriminālvajāšanu un tiesāšanu, izlemt var tikai ES Tiesa. Līdz ar to Kvēps tiesai lūdza par šiem jautājumiem vērsties ES Tiesā prejudiciāla nolēmuma taisīšanai, bet kamēr ES Tiesa šos lēmumus izlemj, tiesvedību krimināllietā apturēt.
Rimšēvičs apsūdzēts gan par kukuļa piedāvājuma un kukuļa – apmaksāta atpūtas brauciena – pieņemšanu, gan par kukuļa piedāvājuma un kukuļa – naudas – pieņemšanu. Tāpat viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu.
Martinsons lietā apsūdzēts par kukuļa piedāvājuma atbalstīšanu un kukuļa pieņemšanas atbalstīšanu, kā arī par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu.
Krimināllietā uzsākts process pret juridisko personu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu, kvalificējot šī uzņēmuma interesēs izdarītās darbības pēc Krimināllikuma 195. panta 3. daļas – noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana lielā apmērā vai organizētā grupā.
Ģenerālprokuratūra uzskata, ka Rimšēvičs 250 000 eiro kukuli izmantojis, kāda uzņēmuma vārdā iegādājoties nekustamo īpašumu, kuram LB prezidents slēpti kļuvis par līdzīpašnieku. Process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu pret šo uzņēmumu sākts, jo šīs juridiskās personas interesēs veikta minētā naudas atmazgāšana. Uzņēmuma nosaukumu prokuratūra neatklāj, taču TV3 raidījums "Nekā personīga" iepriekš vēstīja, ka papildinātā apsūdzība saistīta ar darījumu, kurā Martinsonam oficiāli piederošais uzņēmums "MM Investīcijas" iegādājies īpašumu Jūrmalā, Baznīcas ielā 2.