Pērn Latvijā identificēti 48 cilvēku tirdzniecības upuri  (5)

No pērn Latvijā identificētajiem cilvēktirdzniecības 48 upuriem 18 ir Tadžikistānas valstspiederīgie, 17 – Latvijas, septiņi – Indijas un seši – Uzbekistānas.

37 personas cietušas no darba ekspluatācijas būvniecībā, pārtikas rūpniecībā, lauksaimniecībā un uzkopšanā, desmit personas – no seksuālās ekspluatācijas, tai skaitā pornogrāfijas, bet viena persona no piespiedu fiktīvām laulībām.

Cilvēku tirdzniecības riskiem ir pakļautas tās sabiedrības grupas, kuras ir visneaizsargātākās, piemēram, bezdarbnieki, darba meklētāji, jaunieši, sievietes, pirmspensijas vecuma cilvēki un nepilngadīgas personas, informē IeM.

Risku kļūt par cilvēku tirdzniecības upuriem visbiežāk rada sarežģīts finansiālais stāvoklis, pastāvīga apmaksāta darba trūkums, ierobežotas prasmes un zināšanas.

Bieži vien Latvijas iedzīvotāji, kuri zaudējuši darbu un ir psiholoģiski sagrauti Covid-19 pandēmijas laikā, dodas uz ārzemēm, rūpīgi neizvērtējot piedāvātos darba sludinājumus.

Tāpat pieaudzis seksuālās ekspluatācijas apdraudējums, jo, samazinoties ienākumiem privātajos uzņēmumos, attīstās interneta maksas tiešsaites videoportāli pieaugušajiem ar pelnīšanas iespējām to satura veidotājiem. Arī cilvēki pandēmijas laikā vairāk laika pavada internetā, kur pieejami dažādi darba piedāvājumi un notiek iepazīšanās.

Cilvēku tirdzniecības upuru vervētāji pārsvarā ir paziņas, darbā iekārtošanas pakalpojumu sniedzēji un ģimenes locekļi. Pārskatā secināts, ka Latvija ir gan cilvēku tirdzniecības upuru izcelsmes, mērķa un tranzīta valsts, gan valsts iekšienē notiek cilvēku tirdzniecība.

Par cilvēku tirdzniecību 2020. gadā uzsākti septiņi kriminālprocesi. Seši no tiem par darba ekspluatāciju un viens par seksuālo ekspluatāciju. Šobrīd notiesāta viena persona ar nosacītu brīvības atņemšanu uz 2,5 gadiem un probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.

IeM valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs atzīmējis, ka statistika liecina – cilvēku tirdzniecības upuru skaits pasaulē stabili pieaug, un Latvija joprojām ir cilvēku tirdzniecības upuru izcelsmes un ekspluatācijas mērķa valsts, tāpat cilvēku tirdzniecības upuri no Latvijas tiek ekspluatēti ārvalstīs.

"Uzskatu, ka regulāra sabiedrības informēšana un izpratnes veidošana, speciālistu izglītošana, kā arī cilvēku tirdzniecības upuru rehabilitācija un aizsardzība ir nozīmīgs darbs gan prevences, gan ekspluatācijas seku novēršanā, ko mums visiem jāturpina darīt," paudis Trofimovs.

Viņa skatījumā, lai nepieļautu cilvēku tirdzniecības upuru skaita progresējošu pieaugumu Latvijā, kā arī valstīs, no kurienes pie mums ierodas darba ņēmēji migranti, "mērķtiecīgi ir jāstrādā pie cilvēku tirdzniecības cēloņu, kas cilvēkus padara ievainojamus un neaizsargātus pret riskiem tikt ekspluatētiem, novēršanas – nevienlīdzības, kas marginalizē dažādas sabiedrības grupas, nabadzības un bezdarba".

Cilvēku tirdzniecības novēršanas politiku valstī īsteno kompetentās institūcijas sava budžeta ietvaros.

Papildu finansējums šim nolūkam 2020. gadā netika piešķirts, tādēļ iestādes iespēju robežās piesaista finansējumu cilvēku tirdzniecības novēršanas iniciatīvu īstenošanai gan nacionālajos, gan starpvalstu projektos.

IeM sadarbībā ar Valsts policiju, Ārlietu ministriju un citām organizācijām īstenojusi kampaņas sabiedrības informēšanai, lai veicinātu izpratni un izglītotu par cilvēku tirdzniecības pazīmēm, riskiem, sekām un iespējām saņemt palīdzību.

Savukārt 2020. gada 19. oktobrī tika parakstīts Starptautiskās lidostas "Rīga", nacionālās aviokompānijas airBaltic, Iekšlietu ministrijas, biedrības "Patvērums "Drošā māja"" un biedrības "Centrs MARTA" sadarbības memorands par cilvēku tirdzniecības novēršanu aviācijas nozarē.