Lemberga krimināllieta gadu gaitā — būtiskākie pieturas punkti  (210)

2021. gada 22. februārī pulksten 11 Rīgas apgabaltiesa nolasīs saīsināto spriedumu krimināllietā, kuras ietvaros Lembergs tika aizturēts. Kopš siltā marta rīta pagājušas 5095 dienas. Šajā laikā lietu izmeklējuši izmeklētāji, vētījuši un gatavojuši prokurori, tā nodota tiesai. Lietā mainījušies sastāvi, tiesneši un advokāti, taču trīs apsūdzētie turpina uzstāt uz savu nevainību. Portāls "Delfi" piedāvā atskatu uz pagātni, kas noveda pie tūkstošiem stundu Rīgas apgabaltiesas 32. zālē.

1988. gadā Lembergs tika ievēlēts par Ventspils pašvaldības vadītāju. Tolaik to gan vēl dēvēja par pilsētas izpildu komiteju. Faktiski šo amatu viņš ieņem vēl joprojām, lai gan kopš 2007. gada viņam ir noteikts drošības līdzeklis – liegums pildīt domes priekšsēdētāja funkcijas. Tas gan Lembergam netraucē arī 2019. gada amatpersonas deklarācijā kā ieņemamo amatu norādīt "Ventspils domes priekšsēdētājs". Tiesa, pašā deklarācijā viņš norādījis, ka algu saņem kā domes deputāts.

Lemberga vadībā Ventspils kļuvusi par nopietnu spēlētāju dažādu ķimikāliju un naftas tranzītā. Pilsētas teritorijā ilgstoši darbojās "Ventspils Brīvosta", "Ventbunkers", "Kālija parks" un citi uzņēmumi, kas nodarbojas ar dažādu ķīmisko vielu tranzītu, pilsētai nesot pienācīgu peļņu. Vismaz daļa peļņas investēta Ventspils labiekārtošanā, organizējot dažādus pasākumus iedzīvotājiem, ceļot jaunas ēkas, kā arī reklamējot pilsētu ārpus tās robežām.

2019. gada nogalē Amerikas Savienoto valstu (ASV) Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs iekļāvis Aivaru Lembergu globālajā Magņitska sankciju sarakstā. Paziņojumā Lembergs nosaukts par oligarhu un tajā norādīts, ka viņš iekļauts sarakstā kā amatpersona, kura iesaistīta korupcijā.

Birojs nosauc četras struktūras, kuras pieder Lembergam vai atrodas viņa kontrolē – Ventspils Brīvostas pārvalde, Ventspils Attīstības aģentūra, Biznesa attīstības asociācija un Latvijas Tranzīta biznesa asociācija.

Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs izdeva Globālo Magņitska vispārējo licenci, kas nosaka, ka 30 dienu laikā ir jāpārtrauc sadarbība ar sankciju sarakstā iekļautajiem – Lembergu, Ventspils Brīvostas pārvaldi, Ventspils Attīstības aģentūru, Biznesa attīstības asociāciju un Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju.

Pēc sankciju noteikšanas Lemberga sieva, kura ieņēma Ventspils domes izpilddirektora vietineces amatu, sūdzējās amatpersonām, ka nevar samaksāt rēķinus un iegādāties pārtiku, taču 2018. gada amatpersonas deklarācija liecina, ka skaidrā naudā viņa ir uzkrājusi 87 000 eiro. Savukārt pats Lembergs, saskaņā ar viņa amatpersonas deklarāciju, skaidrā naudā ir uzkrājis 70 000 eiro.

Šobrīd tiesā esošā lieta nav pirmā lieta, kurā Lembergs nonācis uz apsūdzēto sola. Pirms tam viņš tiesāts tā dēvētājā "Grinberga lietā", kurā viņš visās trīs tiesu instancēs tika attaisnots. Šajā lietā viņš tika apsūdzēts dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, liedzot valdības ieceltajam pārstāvim Ojāram Grinbergam darboties Ventspils Brīvostas valdē. Lembergs savu rīcību toreiz skaidroja ar to, ka toreizējais ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš savā lēmumā par Grinberga nozīmēšanu nebija norādījis Grinberga personas kodu. Lieta noslēdzās 2011. gadā, kad ar Augstākās tiesas spriedumu no valsts Lembergam par labu tika piedzīta 7257 latu liela morālā kompensācija.

Šis kriminālprocess pret Lembergu uzsākts 2005. gada 3. oktobrī, liecina aģentūras LETA arhīvs.

2007. gada 14. martā sekoja Lemberga aizturēšana, bet tās pašas dienas vakarā tiesa piemēroja Lembergam drošības līdzekli – apcietinājumu. Aiz restēm viņš pavadīja gandrīz četrus mēnešus, jo tā paša gada 10. jūlijā tiesa nolēma mainīt šo drošības līdzekli, piemērojot citu – mājas arestu, kas tika atcelts 2008. gada 22. februārī.

2017. gada martā apritēja desmit gadi, kopš tiesa lēma apcietināt Lembergu. Šajos desmit gados reģistrēti 550 ieraksti par sēdēm, kuras notikušas, atliktas, vai noņemtas no izskatīšanas. Tā brīža optimistiskākās prognozes liecināja, ka saīsināto spriedumu šajā lietā varētu gaidīt 2017. gada pavasarī. Tolaik tiesa jau trīs reizes bija piemērojusi Lembergam naudassodu par izvairīšanos no liecību sniegšanas pēc būtības.

Šajā lietā arī tika uzlikts arests virknei Lemberga īpašumu, kuru glabāšana tika uzticēta Šveices advokātam Rūdolfam Meroni, kurš jau iepriekš bija saistīts ar dažādiem Ventspils uzņēmumiem, tostarp pārstāvot tobrīd lielāko AS "Ventbunkers" akcionāru "Yelverton Investments B.V."

2020. gadā tiesa gan Meroni atcēla no šī amata. Šāds tiesas lēmums tika pamatots ar to, ka tiesai radušās aizdomās par jurista negodprātīgu rīcību. Pats Lembergs tiesas procesa laikā vairākkārt tiesu aicināja pieņemt šādu lēmumu, paužot aizdomas, ka Meroni varētu būt izsaimniekojis minētos īpašumus.

Faktiski lieta pret Lembergu sastāv no divām atsevišķām krimināllietām, kuras apvienoja tolaik lietu referējošais tiesnesis Boriss Geimans. Vienā no tām Lembergs tiek apsūdzēts kopā ar savu dēlu Anriju, kā arī uzņēmēju Ansi Sormuli. Šajā krimināllietā Lembergam tiek inkriminēta kukuļņemšana sevišķi lielos apmēros, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšana, dienesta viltojums, piedalīšanās mantiskos darījumos, kuri viņam sakarā ar dienesta stāvokli ir aizliegti, kā arī ļaunprātīga dienesta stāvokļa izmantošana.

Arī otrā krimināllietā Lembergam inkriminē kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, kas saistīta ar kukuļa izspiešanu, valsts amatpersonas pilnvaru realizēšanu, esot interešu konflikta situācijā, kā arī dokumentu viltošanu.

Par cietušajiem kriminālprocesā atzīti uzņēmēji Valentīns Kokalis, Ainārs Gulbis un Jūlijs Krūmiņš. Pats politiķis gan medijiem vienmēr apgalvojis, ka ar šiem uzņēmējiem viņam ir bijušas domstarpības, kuras uzņēmēji nolēmuši risināt, "izmantojot Ģenerālprokuratūru". Atbilstoši apsūdzībai, Lembergs no šiem uzņēmējiem izspiedis vairāku uzņēmumu akcijas.

Pirmā tiesas sēde šajā procesā norisinājās 2009. gada 16. februārī. Šajā sēdē Lembergs pirmo, bet ne pēdējo, reizi pieteica noraidījumus prokuroriem. Lietas skatīšana gan netika pabeigta. No jauna to atsāka skatīt 2009. gada 20. augustā, kad to sāka darīt Rīgas apgabaltiesa paplašinātā sastāvā. Lēmums lietu skatīt paplašinātā sastāvā tika pieņemts tās sarežģītības dēļ.

Šajā procesā kopumā tikusi nozīmēta 971 tiesas sēde, no kurām notikušas 737, liecina portāla "Delfi" apkopotā informācija.

Par tiesas procesa apjomu liecina vien tas, ka prokuratūras debašu runas garums pārsniedza 5000 lappuses. Prokuratūra savu debašu runu sacīja 84 tiesas sēžu garumā.