Lembergs nogādāts Rīgas Centrālcietumā; drīzumā veiks Covid-19 testu  (178)

Lembergs jau 2007. gadā vairākus mēnešus pavadīja Rīgas Centrālcietumā.

Ieslodzījuma vietu pārvaldē (IeVP) apliecināja, ka ievietojot apcietināto personu ieslodzījuma vietā, personai tiek nozīmēta kamera, veikta medicīniskā apskate un izskaidrots tiesību un pienākumu apjoms.

Ievērojot noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus ieslodzījuma vietā, apcietinātā persona tiek izvietota atsevišķi no pārējiem ieslodzītajiem uz 14 dienām, veselības stāvokļa novērošanai. Pēc tam personai tiek veikts Covid-19 tests. Ja rezultāts ir negatīvs, apcietinātā persona tiek izvietota nozīmētā kamerā.

Apcietinājuma turēšanas kārtības likumā teikts, ka apcietinātajam ir tiesības saņemt naudas pārvedumus, iegādāties pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus izmeklēšanas cietuma veikalā. Tāpat viņam ir tiesības veikt ne mazāk kā stundu ilgu, bet ja ir attiecīgs ārsta norādījums, - ne mazāk kā pusotru stundu ilgu, ikdienas pastaigu.

Tāpat apcietinātajam ir tiesības sazināties ar personām ārpus izmeklēšanas cietuma sarakstoties, kā arī ne retāk kā reizi nedēļā, izmantojot izmeklēšanas cietuma tālruni. Atļautais sarunas ilgums ir ne mazāks kā piecas minūtes.

Likums arī paredz, ka apcietinātajam ir tiesības uz vismaz stundu ilgu satikšanos ar radiniekiem, laulāto vai citām personām ne retāk kā reizi mēnesī. Patlaban gan šo tiesību normu cietumos nav iespējams realizēt, jo Ieslodzījuma vietu pārvaldes izdotais un līdz 7.martam spēkā esošais rīkojums paredz, ka ģimeņu un radinieku tikšanās ir liegtas.

Minētais rīkojums gan neliedz klātienē tikties ar aizstāvi.

Apcietinātais var abonēt preses izdevumus, valkāt personisko apģērbu, izmantot personisko mazgabarīta sadzīves tehniku – televizoru, ledusskapi, ūdens sildāmās ierīces, radiouztvērēju.

Likums paredz, ka apcietinātais trīs reizes dienā saņem siltu ēdienu, kas nodrošina organisma dzīvības funkciju normālu norisi, kā arī dzeramo ūdeni jebkurā laikā.

Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa pirmdien Lembergam piesprieda piecu gadu cietumsodu, mantas konfiskāciju un 20 000 eiro sodu. Vienlaikus tiesa daļā apsūdzību Lembergu attaisnoja. Lembergu pēc sprieduma nolasīšanas apcietināja tiesas zālē, jo tiesa lēma līdz šim spēkā esošos ar brīvības atņemšanu nesaistītos drošības līdzekļus atcelt.

Lembergs žurnālistiem teica, ka spriedumu pārsūdzēs, un viņš prognozē, ka tālākie tiesas procesi aizņems vēl desmit gadus.

Tiesa pirmdien nolēma, ka Lembergam jāmaksā apjomīgas naudas summas vairākiem cietušajiem. Vienlaikus tiesa daļā apsūdzību Lembergu attaisnoja.

Lemberga dēlam Anrijam tiesa piesprieda divus gadus un vienu mēnesi cietumā, kā arī mantas konfiskāciju. Savukārt kādreizējam Lemberga biznesa partnerim Ansim Sormulim tiesa piesprieda divu gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju. Cietumsodā tiesa nolēma ieskaitīt viņa aptuveni mēnesi ilgo atrašanos apcietinājumā 2007. gadā.

Lemberga dēlu un Sormulim iepriekš noteiktos ar brīvības atņemšanu nesaistītos drošības līdzekļus gan atcels tikai stājoties spēkā šādam spriedumam. Tas nozīmē, ka viņus tiesas zālē neapcietināja.

Spriedumu iesaistījām pusēm būs iespējams pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā. Rīgas apgabaltiesa šo lietu sāka skatīt jau 2009.gadā. Nākotnē par apgabaltiesas kā apelācijas instances nolēmumu vēl būs iespējams iesniegt kasācijas sūdzību vai protestu Augstākajā tiesā.

Prokuratūrā iepriekš informēja, ka Ventspils mēram tiek uzturēta apsūdzība par SIA "Puses" 20% kapitāldaļu izspiešanu cietušajam Valentīnam Kokalim 20 275 eiro vērtībā un 26 kompānijas "Multinord AG" akciju izspiešanu cietušajam Aināram Gulbim 14 797 eiro vērtībā.

Tāpat Ventspils mērs apsūdzēts par 12 "Multinords AG" akciju izspiešanu Gulbim 7359 eiro vērtībā, kā arī 30 kompānijas "Ventk Company Limited" akciju izspiešanu Gulbim 17 672 eiro vērtībā.

Lembergs arī apsūdzēts par SIA "Lat Transnafta" 2130 kapitāla daļu izspiešanā no tās dalībniekiem – SIA "Man - Tess", kompānijas "SWH Riga Zürich AG", AS "Naftas Parks - 100", AS "Banka Baltija" un Vladimira Krastiņa.

Ventspils mērs apsūdzēts par to, ka 1996.gadā viltoja dokumentu, kā arī 1996.gada otrā pusē kā Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs noformēja nepatiesu dokumentu.

Tāpat apsūdzība liecina, ka Aivars Lembergs personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, kā arī organizētā grupā ar Anriju Lembergu un Sormuli legalizēja noziedzīgi iegūtu mantu, tostarp finanšu līdzekļus – 6 996 118 eiro laikā no 1999. gada beigām līdz 2006. gada jūlijam.

Apsūdzība arī liecina, ka laikā no 1999. gada decembra līdz 2000. gada aprīlim Ventspils mērs, ar dēla Anrija un Sormuļa atbalstu, veicināja un neatļauti piedalījās mantiskā darījumā, proti, nodrošināja faktiski sev un bērniem piederošai kompānijai "Netherfin Financial Services B.V." ienākumu peļņas procentu veidā no Ventspils brīvostas pārvaldes, kurā Ventspils mērs tajā laikā bija valdes priekšsēdētājs. Šādā veidā gūts mantisks labums – ne mazāk kā 802 413 eiro.

Tāpat laikā no 2003. gada janvāra līdz 2003. gada martam Ventspils mērs, ar citas iesaistītas personas atbalstu, veicināja un neatļauti piedalījās mantiskā darījumā, proti, nodrošināja faktiski sev un bērniem piederošai "Netherfin Financial Services B.V." peļņas procentu no minētās Ventspils brīvostas pārvaldes. Peļņas procentu veidā Ventspils mērs ieguva ne mazāk kā 180 312 eiro.

Prokuratūras apsūdzība liecina, ka laikā no 1999. gada decembra līdz 2000. gada aprīlim Aivars Lembergs ļaunprātīgi izmantoja dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā, saistītu ar piedalīšanos neatļautā darījumā.

Laika periodā no 2003. gada janvāra mēneša līdz 2003. gada martam Ventspils mērs ļaunprātīgi izmantoja dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā, saistītu ar piedalīšanos neatļautā darījumā.

Apsūdzība liecina, ka Lembergs kā Ventspils pilsētas domes deputāts un Ventspils brīvostas valdes loceklis realizēja savas pilnvaras interešu konflikta situācijā, piedaloties kopumā 330 lēmumu pieņemšanā Ventspils pilsētas domēs un Ventspils brīvostas valdes sēdēs.

Tāpat Lembergam inkriminēta nepatiesu ziņu norādīšana amatpersonas deklarācijā deviņus gadus pēc kārtas, nenorādot par kapitāldaļu un akciju piederību 29 ārvalstīs reģistrētās kompānijās.