Apstrīdēts attaisnojošais spriedums Majora krimināllietā saistībā ar Latvijas nepiedalīšanos 'Expo'  (22)

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pērn 22. decembrī Majoru attaisnoja un lēma atcelt noteikto arestu Majora nekustamajam īpašumam, bet Rīgas tiesas apgabala prokuratūra par šo spriedumu iesniedza apelācijas protestu. Attaisnojošo spriedumu pārsūdzējusi arī cietusī EM.

Majors pauda, ka lēmums pārsūdzēt pirmās instances tiesas spriedumu ir valsts naudas izšķērdēšana, bet jau iepriekš bija gatavojies tam, ka spriedums tiks pārsūdzēts. Lietās, kurās tiesājas valsts, pirmās instances tiesas spriedumus gandrīz vienmēr pārsūdz, iepriekš neizvērtējot to, vai šāda pārsūdzība ir nepieciešama, ar saviem novērojumiem dalījās uzņēmējs.

Viņš uzsvēra, ka ir pārliecināts, ka arī apelācijas instances tiesa viņu attaisnos, jo apsūdzība neesot loģiska.

Rīgas apgabaltiesa krimināllietu apelācijas kārtībā sāks skatīt 27. aprīlī pulksten 10.

Iepriekš vēstīts, ka, apsūdzības ieskatā, uzņēmējs izšķērdējis aptuveni 300 000 eiro.

2015. gada aprīlī Ģenerālprokuratūra sāka kriminālprocesu, lai vērtētu amatpersonu rīcību saistībā ar vairāk nekā miljona eiro iztērēšanu un Latvijas nepiedalīšanos izstādē "ExpoMilano". Kriminālprocesa izmeklēšana tika nodota Valsts policijai. Sākotnēji bija pamatlieta, no kuras tika izdalīts vēl viens kriminālprocess.

EM iepriekš Ģenerālprokuratūrai iesniedza ministrijas dienesta pārbaudes komisijas detalizētu ziņojumu par to, ka Latvijas dalības "ExpoMilano2015" projekta organizēšanā tika pieļauti būtiski pārkāpumi.

Pārbaudes rezultātā tika ierosināta disciplinārlieta pret sešām EM amatpersonām, trīs no tām - departamentu direktores - tika atstādinātas no amata. Dienesta pārbaudēs komisija konstatējusi, ka projektam par Latvijas dalību starptautiskajā izstādē "ExpoMilano2015" nav nodrošināta atbilstoša un efektīva vadība un nav pietiekami vērtēti Latvijas dalības izstādē "ExpoMilano2015" iespējamie organizācijas modeļi un to riski, kā arī ir konstatēti būtiski trūkumi projektam piešķirtā finansējuma izlietojuma kontrolē.

Komisija konstatējusi arī citus pārkāpumus, tostarp termiņu neievērošanu projekta sākuma fāzē, neatbilstoši veiktus iepirkumus, noslēgtus nekvalitatīvus līgumus un neatbilstošu to izpildes uzraudzību.

Iepriekšminētās darbības nav ļāvušas projektu īstenot sākotnēji paredzēto budžeta izmaksu apjomā, termiņos un kvalitātē, secinājusi komisija.

2015. gada maijā toreizējā ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) paziņoja, ka Ekonomikas ministrija komandītsabiedrībai "Expo 2015" pieprasījusi atdot aptuveni 800 000 eiro, kas izmaksāti saistībā ar gatavošanos dalībai starptautiskajā izstādē "World Expo 2015" Milānā, kurā Latvija tā arī nepiedalās.

Reizniece-Ozola toreiz norādīja, ka ministrija veikusi rūpīgu finanšu plūsmas analīzi saistībā ar "Expo" projektu, konstatējot, ka par atsevišķiem darbiem ir maksāts vairākkārt, esot veikta samaksa par darbiem, kas nav notikuši, tāpat esot konstatētas "uzpūstas" cenas, piemēram, par mājaslapas izveidi samaksāti vairāki desmiti tūkstošu eiro, par dzīvesvietu izpēti izstādes norises vietā - aptuveni 30 000 eiro, tāpat krietni sadārdzinātas cenas esot bijušas par nepieciešamā aprīkojuma izpēti.

Komandītsabiedrības vadītājs Majors 2015. gadā paziņoja, ka komandītsabiedrība nesaskata pamatojumu Ekonomikas ministrijas pieprasījumam par līdzekļu atmaksu.

Komandītsabiedrība 2015.gada aprīlī izvirzīja pretenzijas, norādot, ka Ekonomikas ministrija vairāk nekā piecus mēnešus nav norēķinājusies ar komandītsabiedrību "Expo 2015" par padarītajiem darbiem Latvijas dalībai starptautiskajā izstādē "World Expo". Nesamaksātā summa tobrīd pārsniedz 185 000 eiro.

Valdība 2015. gada gada sākumā lēma, ka Latvija 2015. gadā nepiedalīsies starptautiskajā izstādē "World Expo 2015", kas notika Itālijas pilsētā Milānā.