Iegūtā nauda savulaik dalīta televizoru kastēs, žurnālam stāsta Lemberga lietas prokurors  (105)

Rīgas apgabaltiesa 22. februārī Ventspils domes priekšsēdētājam Lembergam piesprieda piecu gadu cietumsodu, mantas konfiskāciju un 20 000 eiro sodu. Lembergs tika apcietināts tiesas zālē. Iesaistītās puses ir solījušas spriedumu pārsūdzēt.

Pēc Jurisa vārdiem, Lemberga pamatideja bijusi iegūt pārsvaru virknē kompāniju. "Taču uzņēmumi tajā laikā bija plaukstoši, naudas plūsmas bija lielas. Kā liecināja kāda persona, ieguvumu — nevis grāmatvedības peļņu, bet gan to, ko cilvēki uzskata, ka viņš ir nopelnījis — dalīja mums neiedomājamā veidā — televizoru kastēs. Agrāk bija televizori ar lielu aizmugures daļu, ar kineskopu, nevis plāni, kādi ir tagad. Attiecīgi arī kastes bija lielas. Tajās vienkārši sabēra iekšā naudiņu, ar roku izlīdzināja un izvadāja - tev būs viena kaste, tev nākamā. Kopējais, ko šādā veidā dalīja, bija simtiem tūkstošu," pastāstījis prokurors.

"Ideja [Lembergam] bija ļoti vienkārša - es gribu kontrolēt visu! Otra puse, protams, negribēja atdot to, kas viņiem nesa milzu naudu. Un vienīgais mehānisms bija draudi, dažādi varas demonstrējumi, šķēršļu likšana uzņēmējdarbībai," turpinājis Juriss.

Lūgts paskaidrot, kādās kukuļņemšanas sevišķi lielos apmēros epizodēs Lembergs ir atzīts par vainīgu, Juriss informējis, ka viena no tām ir saistīta ar "Multinord AG" kompānijas akcijām, kurā prokuratūra par cietušo atzinusi uzņēmēju Aināru Gulbi. "26 akcijas tika, kā uzskatām, izspiestas sevišķi lielos apmēros 1994. gadā un vēl 12 akcijas 1995. gada maijā. Vēl ar šo pašu cietušo ir saistīta epizode ar 30 kompānijas "VentCompany Limited" akciju izspiešanu 1994.gada augustā," teicis prokurors.

Nākamā sadaļa esot saistīta ar Valentīnu Kokali un ar SIA "Puses" 20 kapitāla daļu izspiešanu no viņa 1993. gada nogalē un 1994. gada sākumā. "Nākamā ir par SIA "Lat Transnafta" dalībniekiem piederošo daļu izspiešanu 1995. gada sākumā, un tur ir vairāk spēlētāju - gan SIA "Man-Tess", ko tajā laikā pārstāvēja [Jūlijs] Krūmiņš, gan "SWH Riga Zürich AG", ko pārstāvēja Gulbja kungs. Par akciju sabiedrības "Naftas parks 100" bija atbildīgs nelaiķis [Juris] Šķibelis," pastāstījis Juriss, "vēl AS "Banka Baltija", pazīstamais [Aleksandrs] Lavents, [Tālis] Freimanis un atsevišķi kā viens no daļu turētājiem Vladimirs Krastiņš. Šajā apsūdzības sadaļā pieprasījumi vienkārši atdot viņiem piederošās daļas bija izteikti vairākkārt un dažādos formātos."

Savukārt lūgts aprakstīt apsūdzības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā, Juriss stāstījis, ka tas noticis sekojoši - "izspieda kapitāla daļas, tad no vienas kompānijas pārlika uz citu, kuru viņš pats kontrolēja". Apsūdzības uzturētāju ieskatā, tas ticis darīts tādēļ, lai tie, kuri savas daļas atdeva vienai kompānijai, pēc tam redz pavisam citu kompāniju.

"Turklāt nākamajos gados parādās arī izmeklēšanas intereses, kas tapa viņam zināmas, un nepieciešamība "pārmest" šīs kapitāldaļas uz jau nākamo struktūru, kas bija tāda SIA "NFS", viņu saīsinājums no ofšoru kompānijas nosaukuma "Netherfin Financial Services B.V.". Un tur jau savukārt viņa dēls un meita bija patiesie labuma guvēji, īpašnieki," piebildis Juriss.

"Ir spilgta epizode, kas tiesā pārbaudīta. Noklausītās sarunās dzirdam, ka viens no līdzapsūdzētajiem Ansis Sormulis piedāvā Lembergam shēmu, ka vajag pārmest tos aktīvus uz bērnu kompāniju un pēc tam vēl tālāk, lai tādējādi tos noslēptu. Tad izskan hrestomātiska frāze: nu kur tik stulbu shēmu var izdomāt! Bet tā stulbā piedāvātā shēma pēc tam tiek realizēta," stāstījis Juriss, "tas viss aizvirzās līdz gala iznākumam - tirdzniecības centram "Tobago" Ventspilī, kura būvniecībā iepludināti arī šie noziedzīgie līdzekļi."