Pujāta krimināllietas izbeigšana: Ģirģens sola sīkāk pētīt situāciju  (43)

Ministrs skaidroja, ka patlaban oficiālu informāciju par IDB lēmumu nav saņēmis, bet iepazinies tikai ar publiski pieejamu informāciju. "Situācija, protams, ir vērtējama. Iepazīšos ar situāciju un tad skatīšos, kā tālāk rīkoties," uzsvēra ministrs.

Ģirģens skaidroja, ka IDB priekšnieks kā iestādes vadītājs nedod rīkojumus izmeklētājam, taču viņa uzdevums ir nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu un izmeklēšanas kvalitātes turēšana augstā līmenī.

Ministrs arī sagaida rezultātus citām IDB izmeklētajiem kriminālprocesiem, kuros figurē augstas iekšlietu resora amatpersonas. Piemēram, kriminālprocesā, kurā figurē Valsts policijas priekšnieka vietnieks Normunds Krapsis un vēl viena augsta VP amatpersona Renāte Fila-Roķe.

"Ja IDB ierosina kriminālprocesus, tad tie jānoved līdz galam. Ja ir kādas kļūdas, tad jāreaģē, kur problēma," piebilda ministrs.

Ģirģenam patlaban tikšanās ar IDB priekšnieku Valteru Mūrnieku nav iespējama, jo pēc viņa rīcībā esošās informācijas iestādes vadītājam ir darba nespējas lapa.

Jau ziņots, ka IDB izbeidzis kriminālprocesu pret Valsts robežsardzes priekšnieku Gunti Pujātu par valsts amatpersonas bezdarbību.

Šādu lēmumu IDB pieņēmis 4. martā un kriminālprocess izbeigts noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.

IDB pērn 4. septembrī aizturēja Pujātu. Viņš tika atbrīvots tajā pašā dienā un viņam piemērots drošības līdzeklis - aizliegums ieņemt robežsardzes priekšnieka amatu.

Pujātam tika piemērots aizdomās turētā statuss pēc Krimināllikuma panta par Valsts amatpersonas bezdarbību, proti, saistībā ar valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, ja ar to izraisītas smagas sekas. IDB paziņoja, ka aizturēšana notikusi ar valsts austrumu robežas izbūvi saistītā kriminālprocesā.

Pērn 16. septembrī Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors kā neatbilstošu Kriminālprocesa likuma prasībām atcēla IDB lēmumu par Pujāta atzīšanu par aizdomās turēto. Pujāts zaudēja aizdomās turētās personas statusu, taču saglabāja statusu — persona, pret kuru sākts kriminālprocess.

Tāpat tika atcelti Pujātam piemērotie drošības līdzekļi, kas pēc 13 dienu prombūtnes viņam ļāva atsākt pildīt Valsts robežsardzes priekšnieka pienākumus.

IDB ieskatā, Pujāts, iespējams, bija pieļāvis valsts amatpersonas bezdarbību, atbilstoši nereaģējot uz pretlikumīgu rīcību Latvijas austrumu robežas izbūves procesā. Šīs amatpersonas bezdarbības rezultātā valstij iespējami ir nodarīti zaudējumi īpaši lielā - vairāku miljonu eiro - apmērā.

Pats Pujāts par aizturēšanu un inkriminēto nodarījumu toreiz pauda sašutumu, norādot, ka visu mūžu darbojies valsts labā. Viņš uzskata, ka notikušais ir veikts apzināti, lai viņu diskreditētu.

Pujāts arī pieļāva, ka IDB viņu aizturēja, jo viņš pret IDB vērsies pie ģenerālprokurora.

Tāpat ziņots, ka 2019. gadā IDB aizturēja bijušo Valsts robežsardzes priekšnieku Normundu Garbaru. Viņš tika aizturēts saistībā ar lietu, kurā tiek vērtēti iespējamie noziegumi būvniecības procesos par Latvijas un Krievijas robežas joslas infrastruktūras izbūvi un Latvijas un Baltkrievijas robežu ierīkošanu.

IDB izmeklējis vai turpina izmeklēt vairākus kriminālprocesus saistībā ar valsts austrumu robežas izbūvi un aprīkošanu — šajos apjomīgajos un sarežģītajos kriminālprocesos vēl turpinās pierādījumu iegūšana un nostiprināšana likumā noteiktajā kārtībā.

Skaļākā no IDB lietvedībā minētajām lietām saistīta ar Garbaru un pašreizējo robežsardzes priekšnieka vietnieku Juri Martukānu. Garbaram IDB inkriminē krāpšanu un dienesta pilnvaru pārsniegšanu, bet Martukānam tiek inkriminēts dienesta viltojums.