Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) šā gada februārī ir piemērojusi arestu vairākiem uzņēmumiem, kas saistīti ar likvidējamās "ABLV Bank" īpašnieku Ernestu Berni, noskaidroja portāls "Delfi".
Kā liecina "Lursoft" pieejamā informācija, tad virknei Bernim piederošu uzņēmumu, šā gada februārī ENAP piemērojusi arestu.
Piemēram, pie uzņēmuma SIA "Cassandra Holding Company" lasāms, ka ar ENAP 2. februāra lēmumu par aresta uzlikšanu mantai konstatēts, ka SIA "Cassandra Holding Company" 100% akcijas pieder uzņēmumam AS "Syzygy Capital", kurā 96,37155% akciju pieder Bernim. Attiecīgi SIA "Cassandra Holding Company" Bernim pieder 56 875 826 daļas 56,87 miljonu eiro vērtībā.
Ir piemērots arests Berņa mantai – SIA "Cassandra Holding Company" kapitāldaļām 56,87 miljonu eiro vērtībā, lai nodrošinātu iespējamu mantas konfiskāciju kā papildsodu.
Līdzīgi ieraksti atrodami arī pie trim citiem Bernim piederošiem uzņēmumiem – SIA "Bofo", SIA "Jūras avots" un "Omnia Analytics" – arestētas gan Bernim gan bijušajam "ABLV Bank" valdes priekšsēdētāja vietniekam Vadimam Reinfeldam piederošās kapitāldaļas.
Februārī arī piemērots arests juridisko pakalpojumu sniedzēja SIA "Vincit Advisory" kapitāldaļām, kuru turētājs ir Reinfelds. Šis uzņēmums dibināts 2017. gadā, un 2020. gada janvārī tam pievienots SIA "Vincit Management".
Lai gan kapitāldaļas arestētas šā gada 2. februārī, praktiski visos Bernim piederošajos uzņēmumos februāra beigās uz īpašumtiesību pamata mainīti patiesie labuma guvēji, kas nu ir viņa sieva un meita.
"Lursoft" dati liecina, ka šā gada 9. martā reģistrēta komercķīla, ar kuru ieķīlātas SIA "Syzygy Capital" pajas, akcijas un obligācijas, uzņēmums kā lietu kopība. Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 57,104 miljoni eiro. Komercķīlas devējs ir Nika Berne, ņēmējs – Ernests Bernis, bet parādnieks – Asja Berne.
Skaidrots, ka ar komercķīlu tiek nodrošinātas Nikas Bernes un Asjas Bernes kā solidāru kopparādnieču saistības pret Berni, kas izriet vai var izrietēt no 2021. gada 5. marta uztura līguma. Komercķīlas ņēmējam ir tiesības pārdot ieķīlāto mantu bez izsoles, taču aizliegts atkārtoti ieķīlāt komercķīlas priekšmetu.
Pats Bernis portālam "Delfi" ar sabiedrisko attiecību speciālista starpniecību norādīja, ka precīza informācija par pamatojumu šādam lēmumam [mantas arestam] jāprasa Valsts policijā, kā arī par to, kādu procesu ietvaros tas izdarīts.
Viņš uzsvēra, ka nav tiesīgs sniegt plašāku informāciju, kā vien apstiprināt, ka šāds arests ir piemērots. Tāpat Bernis akcentēja, ka sadarbojas ar likumsargiem un piebilda, ka aresta uzlikšana nosaka noteiktus termiņus, kuros izmeklēšana jāpabeidz.
VP portālam "Delfi", norādot uz izmeklēšanās interesēm, atteicās sniegt komentārus par to, kurā kriminālprocesā šis arests piemērots.
Latvijas Televīzijas raidījums "de facto" pērn vēstīja, ka pret Berni ierosināts kriminālprocess saistībā ar iespējamo 50 miljonu eiro legalizāciju "ABLV Bank".
"Delfi" jau ziņoja, ka Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas pārvaldes, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) darbinieki pērn veica neatliekamās procesuālās darbības, tostarp vismaz 20 kratīšanas Latvijā un arī Baltkrievijā sadarbībā ar šīs valsts tiesībsargājošām iestādēm
Prokuratūra paziņojusi, ka izmeklēšanas darbības tiek veiktas saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ne mazāk kā 50 miljonu eiro apmērā kādā kredītiestādē.
Krimināllietā esošie materiāli satur ziņas, ka organizētā grupa, kurā ietilpst vairāku valstu pārstāvji, laikā no 2015. gada līdz 2018. gadam veica noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ne mazāk kā 50 000 000 eiro apmērā, tostarp, veicot pārskaitījumus vienā no Latvijas kredītiestādēm par faktiski nenotikušiem darījumiem.
Organizētās grupas īstenoto noziedzīgo nodarījumu atbalstīja likvidējamā kredītiestāde un tās darbinieki, novēršot šķēršļus naudas līdzekļu pārskaitīšanā, uzskata izmeklētāji.
Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26. februārī nolēma pašlikvidēties, savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2018. gada 12. jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018. gada 12. jūlija ir anulējusi "ABLV Bank" izsniegto licenci.
"ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīklu ("FinCEN") 2018. gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. "FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017. gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām. "ABLV Bank" apsūdzības ir noraidījusi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
