Apgabaltiesa noraida Rimšēviča prasību par 150 000 eiro piedziņu no Latvijas Bankas  (80)

Apgabaltiesas spriedumu vēl var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Senātā.

Tiesā norādīja, ka spriedumā apelācijas instances tiesa norādījusi, ka "atstādinot Latvijas Bankas prezidentu no amata pienākumu pildīšanas, viņš neturpina darbu un ir pamats neizmaksāt viņam noteikto darba algu". Papildu tiesā norādīja, ka darba alga par Latvijas Bankas prezidenta atstādināšanas laiku būtu piedzenama tikai gadījumā, ja atstādināšana būtu notikusi atbildētājas rīcības vai vainas dēļ, kas konkrētajā gadījumā nav konstatēts.

Tāpat spriedumā skaidrots, ka Latvijas Banka nevar būt atbildīga par izmeklēšanas procesā pieņemta prettiesiska Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmuma sekām. Ņemot vērā, ka ar Eiropas Savienības Tiesas 2019. gada 26. februāra spriedumu ir atcelts KNAB 2018. gada 19. februāra lēmums, ciktāl ar to Rimšēvičam ir aizliegts pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus, atlīdzība par prasītājam nodarīto kaitējumu (nesaņemot darba algu) būtu vērtējama no valsts atbildības aspekta.

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā, pirmās instances tiesa, apmierinot prasību, nepamatoti ir atzinusi, ka atbilstoši likumam "Par Latvijas Banku" tikai Saeimai ir tiesības lemt par Latvijas Bankas prezidenta atstādināšanu no amata. "Likuma "Par Latvijas Banku" 22. pants piešķir Saeimai tiesības ievēlēt un atcelt Latvijas Bankas prezidentu no amata, bet nepiešķir tiesības lemt par viņa atstādināšanu no amata, izpildot kriminālprocesā pieņemto lēmumu par drošības līdzekļa piemērošanu," spriedumā norāda tiesa.

Jau ziņots, ka Rīgas rajona tiesa Siguldā lēma par labu bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam, piedzenot 151 704 eiro no Latvijas Bankas. Šo summu veido bijušajam bankas vadītājam neizmaksātā alga.

Neizmaksātā alga ir par laika periodu no 2018. gada februāra līdz 2019. gada februārim. Rimšēvičs no Latvijas Bankas vēlējās piedzīt neizmaksāto algu par šo 12 mēnešu periodu.

Latvijas Bankā tolaik uzsvēra, ka šis spriedums tiks pārsūdzēts. Bankā norādīja, ka tā šo spriedumu uzskata par nepamatotu. Iestāde arī uzsvēra, ka tā rīkojusies, ievērojot atbildīgo iestāžu lēmumus, kā arī Rimšēviča advokātu sniegto informāciju par Rimšēvičam piemērotajiem drošības līdzekļiem.

Jau ziņots, ka Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons apsūdzēti saistībā ar korupciju. Rimšēvičs apsūdzēts par diviem noziegumiem, proti, kukuļa – apmaksāta atpūtas brauciena - pieņemšanu, kā arī par kukuļa – naudas – pieņemšanu. Tāpat viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu. Rimšēvičs vairākkārt noliedzis vainu viņam inkriminētajos nodarījumos.