Tiesas spriedumu vēl var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.
Prokuratūras preses pārstāve Una Rēķe teica, ka prokuratūra, visticamāk, iesniegs protestu, bet par to prokuratūra lems, kad iepazīsies ar pilnu spriedumu un uzzinās, kā tiesa vērtējusi lietā esošos pierādījumus.
Trukšņa advokāts Jānis Rozenbergs teica, ka sprieduma motivācija pagaidām nav zināma, taču acīmredzot tiesa pievienojusies aizstāvības argumentiem, jo aizstāvība uzskata, ka Truksnis ir attaisnojams, līdz ar to spriedums ir loģisks.
Rīgas rajona tiesas tiesnese Baiba Jakobsone pavēstīja, ka abu apsūdzēto personu darbībās tiesa nav varējusi konstatēt visas nepieciešamās Krimināllikuma 327. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes un tas arī bija pamats attaisnojošam spriedumam.
Saskaņā ar apsūdzību amatpersona, lai slēptu savu neattaisnoto prombūtni darbā, vienojās ar otru personu, ka tiks noformēts rīkojums par komandējumu, kurā tiks ierakstītas nepatiesas ziņas, un ka šo dokumentu izmantos kā attaisnojumu amatpersonas darba kavējumam – neattaisnotai prombūtnei.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) atzina, ka biroja ieskatā, pirmstiesas izmeklēšanā tika iegūti un nostiprināti pietiekami pierādījumi, lai noziedzīgos nodarījumus izdarījušās amatpersonas sauktu pie kriminālatbildības.
KNAB iepazīsies ar tiesas argumentāciju pēc pilnā sprieduma publiskošanas, taču birojā atgādina, ka šajā kriminālprocesa stadijā jautājumu par pārsūdzību var lemt vienīgi prokuratūra.
Truksnis arī figurēja krimināllietā par Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), iespējams, nelikumīgu finansēšanu, tomēr prokuratūra pret mēru kriminālprocesu izbeidza. Šajā lietā prokuratūra uzņēmējam Jūlijam Krūmiņam un finansistam Jorenam Raitumam piemērojusi kopumā 86 000 eiro lielu sodu par ZZS un partijas "No sirds Latvijai" nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā pirms pašvaldību vēlēšanām 2017. gada 3. jūnijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
