1997. gadā pirmais deputāts, kurš zaudēja parlamentārieša imunitāti bija Valdis Krisbergs. Viņš tika izdots kriminālvajāšanai par grāmatvedības dokumentu sagrozīšanu. Kopš neatkarības atjaunošanas kriminālvajāšanai izdoti vismaz astoņi Saeimas deputāti, un iemesli tam bijuši dažādi, taču par spiegošanu ārvalstu labā neviens no deputātiem vēl nav vainots. Jānis Ādamsons (S) ir pirmais parlamentārietis, kas apsūdzēts par šāda veida noziegumu.
Par spiegošanu ārvalstu labā pēdējo gadu laikā izskanējuši vien trīs uzvārdi: "Latvijas Dzelzceļa" darbinieks Aleksandrs Krasnopjorovs, Iekšlietu ministrijas darbinieks Oļegs Buraks un kāds Alūksnes iedzīvotājs Jurijs Stilve. Pērn uzsākta kriminālvajāšana arī pret kādu Latvijas pilsoni par amatpersonas vervēšanu spiegošanai, taču šīs personas vārds nav izpaužams, portālam "Delfi" pavēstīja Valsts drošības dienests (VDD).
2020. gadā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piesprieda 15 gadu cietumsodu spiegošanā apsūdzētajam Burakam – kādreizējai Latvijas Iekšlietu ministrijas Informācijas centra amatpersonai. VDD vērtējumā viņš Krievijas specdienestiem nodevis informāciju par potenciāli vervējamām valsts amatpersonām, valsts drošības iestāžu darbiniekiem, organizētās noziedzības vidi Latvijā un citu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
