Apsūdzēto aizstāvji sacīja, ka pašlaik viņiem ir grūti izstrādāt savu klientu aizstāvību, jo prokuratūra nav pietiekami uzskaitījusi, par ko tieši katra apsūdzētā persona tiek apsūdzēta.
Arī bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe norādījis, ka dokumentu šķirošana lietā bijusi ļoti selektīva. Viņš minēja, ka arī prokurors Monvīds Zelčs iepriekš bija norādījis, ka katrai apsūdzētajai personai šajā lietā ir bijusi īpaša loma nozieguma izdarīšanā, "bet lietā nav minēti konkrēti fakti, lai izprastu, kā tieši visas apsūdzētās personas lietā tika iesaistītas".
Ekspolitiķa Aināra Šlesera aizstāvis Viktors Tihonovs norādījis, ka lietā sagatavotie arhīva dokumenti nav sagatavoti pienācīgi un ir grūti salasāmi.
Nesen izveidotā ELT šodien pulksten.9 sāka skatīt otro "digitālās televīzijas krimināllietu", kurā apsūdzēti Andris Šķēle un Šlesers, bijušais SIA "Tet" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis un citi, liecina ieraksts tiesu kalendārā.
Lietu skata tiesnesis Kaspars Vecozols, kurš iepriekš guvis pieredzi kā vecākais juriskonsults Juridiskā un licencēšanas departamenta Finanšu un kapitāla tirgus komisijā, jurists Civiltiesību departamenta Komerctiesību nodaļā Tieslietu ministrijā un kā nacionālais eksperts Latvijas prezidentūrā Eiropas Savienības Padomē. Viņš arī bijis Saeimas deputāta palīgs, bijis saistīts ar partiju "Jaunais laiks", kas vēlāk iekļāvās "Vienotībā".
Jau ziņots, ka minētajā kriminālprocesā kopumā par krāpšanu lielā apmērā un organizētā grupā apsūdzētas deviņas personas – bijušais premjers Šķēle, bijušais satiksmes ministrs Šlesers, bijušais "Tet" valdes priekšsēdētājs Gulbis, bijušais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Nils Freivalds, kā arī bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe. Apsūdzēts ir arī "Lattelecom" ("Tet") tā laika komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele, Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis un bijušais uzņēmuma "Hannu Digital" valdes loceklis Gintars Kavacis.
Apsūdzības celtas pēc Krimināllikuma pantiem par krāpšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, proti, darbībām saistībā ar 2008. gadā Satiksmes ministrijas rīkoto konkursu TV programmu zemes apraides nodrošināšanai ciparformātā un uz tā pamata starp SIA "Tet", SIA "SIA Hannu Digital" un VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" noslēgtajiem līgumiem, paziņojumā presei raksta prokuratūra.
Apsūdzēto personu darbības bija vērstas uz to, lai šajā projektā un līgumattiecībās prettiesiski un nepamatoti iesaistītu "SIA Hannu Digital", kā rezultātā SIA "SIA Hannu Digital" labā tika iegūti "Tet" finanšu līdzekļi vairāku miljonu eiro apmērā, tādējādi nepamatoti arī sadārdzinot šī valsts mēroga projektu.
Zelčs, neatklājot apsūdzēto vārdus, aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka katram apsūdzētajam ir sava loma inkriminējamā nodarījumā. Iespējams, noziedzīgi iegūto summu prokurors neminēja, taču aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka tie ir aptuveni trīs miljoni eiro.
Šķēle arī apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā un LETA zināms, ka šajā gadījumā inkriminēta aptuveni miljona eiro iespējama legalizēšana.
Apsūdzētajām personām inkriminējamie nodarījumi notikuši 2008. un 2009. gadā, kad SM tika organizēts konkurss par ciparu televīzijas ieviešanu un pēc tam tika slēgti attiecīgi līgumi, iesaistot projektā uzņēmumu "SIA Hannu Digital".
Lai arī kriminālprocesā uzņēmums "Tet" nav pieteicies par cietušo, prokurors vērsa uzmanību, ka šī iemesla dēļ lietas virzība nebūs apdraudēta.
Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
Rīgas apgabaltiesā patlaban atrodas tā dēvētā pirmā digitālās televīzijas lieta. Šī lieta saistīta ar 2003. gadā atklāto afēru.
Lieta līdz šim pabijusi vairākās tiesu instancēs, līdz 2020. gadā Augstākā tiesa, atcēla spriedumu par Andreja Ēķa, Jurģa Liepnieka un pārējo apsūdzēto atzīšanu par vainīgiem, bet atstājusi spēkā sprieduma daļu par iepriekš attaisnotajām personām.
2019. gada vasarā Rīgas apgabaltiesa par vainīgām atzina virkni personu, tostarp polittehnologam Liepniekam apgabaltiesas sastāvs piesprieda 67 080 eiro naudas sodu, bet bijušajam telekanāla "LNT" direktoram Ēķim apelācijas instances tiesa piesprieda 40 850 eiro naudas sodu.
Reālu ieslodzījumu apgabaltiesas tiesneši piesprieda kādreizējam DLRTC ģenerāldirektoram Guntaram Spundem, kuram tika noteikts deviņus mēnešus ilgs cietumsods un naudas sods 26 230 eiro apmērā. Savukārt juristam Jānim Lozem tiesa piesprieda gada un deviņu mēnešu cietumsodu un naudas sodu 33 540 eiro apmērā.
Bijušajam uzņēmuma "Kempmayer Media Latvia" valdes loceklim Andrejam Zabeckim tiesa piesprieda divus gadus un deviņus mēnešus ilgu cietumsodu. Bijušajam "Kempmayer Media Latvia" valdes loceklim Jānim Zipam tika noteikta brīvības atņemšana uz vienu gadu un deviņiem mēnešiem, kā arī naudas sods 22 790 eiro apmērā. Bijušajam "Kempmayer Media Latvia" valdes loceklim Jānim Svārpstonam tiesa piesprieda divus gadus un deviņus mēnešus ilgu cietumsodu, kā arī naudas sodu 22 790 eiro apmērā.
Vienlaikus tiesa attaisnoja pirmās instances tiesā notiesāto bijušo Nacionālā teātra direktoru Ojāru Rubeni. Rīgas apgabaltiesas tiesneši attaisnoja arī bijušo LVRTC valsts pilnvarnieku Didzi Jonovu, biznesa konsultantu Valdi Purvinski un LVRTC valsts pilnvarnieku Adrianu Boldanu. Pirmās instances tiesa katram no viņiem bija piespriedusi naudas sodu 18 000 eiro apmērā.
Arī šīs lietas kontekstā Šķēles vārds tika izskanējis, bet apsūdzības viņam šajā lietā celtas netika.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!