Delfi foto misc. - 79459
Foto: Pixabay
Izmantojot internetu, jūlija sākumā krāpnieki Latvijas iedzīvotājiem kopumā izmānījuši aptuveni 382 000 eiro, skaidroja Valsts policijā.

2. jūlijā Valsts policija saņēma iesniegumu no kādas rīdzinieces par to, ka viņai piezvanījusi nezināma persona no ārvalstu numura un piedāvājusi iegādāties kriptovalūtu. Krāpnieki pārliecinājuši, ka viņai jāreģistrējas interneta vietnē "matbea.com", un no saviem bankas kontiem jāpārskaita nauda.

Uzķeroties uz krāpnieku teicamajām pārliecināšanas spējām, sieviete gan no sava, gan no sava vīra bankas konta noziedzniekiem kopumā pārskaitījusi gandrīz 100 000 eiro.

Šajā pašā dienā iesniegums par krāpšanu tika saņemts arī Alūksnes iecirknī. Iesniedzēja ziņoja, ka viņa pagājušā gada aprīlī internetā bija ieraudzījusi sludinājumu ar aicinājumu ieguldīt naudu biržā.

Kopumā līdz 2020. gada septembrim viņa tur "ieguldījusi" naudu 23 reizes, zaudējot 14 000 eiro. Turklāt šā gada 1.jūlijā sieviete mobilajā lietotnē "Whatsapp" saņēmusi zvanu no vīrieša, kurš piedāvājis palīdzēt atgūt zaudētos finanšu līdzekļus. Iegūstot cietušās sievietes personas datus, kā arī internetbankas pieejas datus, uz viņas vārda paņemti ātrie kredīti par kopējo summu 215 eiro.

5. jūlijā policijā saņemta informācija no Jelgavas novada iedzīvotājas, ka nenoskaidrotas personas, uzdodoties par kredītu brokeriem, no viņas izkrāpušas 10 705 eiro. Savukārt Daugavpils iedzīvotājai caur interneta vietni izkrāpti 9 800 eiro.

7. jūlijā Jūrmalas iecirknī saņemta informācija no iedzīvotājas par to, ka viņai piezvanījusi nepazīstama krievu valodā runājoša sieviete, kura uzdevusies par "SEB banka" darbinieci, un apgalvojusi, ka viņas bankas kontā tiek veiktas nelikumīgas darbības.

Vēlāk telefonsarunai pieslēgusies vēl cita viltvārde. Jūrmalniece noticējusi un rīkojusies pēc krāpnieču instrukcijām, atklājot bankas konta datus, kā rezultātā no viņas "SEB" bankas konta noņemti 45 197,54 eiro.

Tāpat daudziem citiem iedzīvotājiem Latvijā izkrāptas citas summas — daži simti vai daži tūkstoši eiro.

Valsts policija atgādina, ka nekādos apstākļos nedrīkst nevienam izpaust bankas kontu pieejas kodus. Tāpat nedrīkst ievadīt bankas datus svešinieku atsūtītās interneta vietnēs un ielādēt svešinieku atsūtītas programmatūras.

Pirms investīciju platformu izmantošanas un darījumu veikšanas, Valsts policija aicina pārliecināties, vai minētais uzņēmums ir reģistrēts Latvijā. Informācija par licencētām ieguldījumu pakalpojumu sniedzējiem Latvijā ir pieejama mājaslapā "www.fktk.lv/tirgus-dalibnieki".

Gadījumā, ja ir izkrāpta nauda, vispirms nekavējoties jāsazinās ar savu banku, un pēc tam jāvēršas ar iesniegumu Valsts policijā. Tāpat iedzīvotāji tiek aicināti par šādām krāpšanām stāstīt saviem tuviniekiem, īpaši gados vecākiem radiniekiem, kaimiņiem un draugiem.

Policija jau iepriekš norādījusi, ka šīm krāpšanām parasti ir starptautisks raksturs. Noziedznieki lielākoties zvana no ārvalstīm, bieži no ģenerētiem telefonu numuriem, kas atgādina Latvijas numurus, un runā krievu valodā.

Tāpat tiek izdomāti arvien jauni stāsti, lai izvilinātu banku piekļuves datus, kā arī nav izslēgts, ka turpmāk saziņai var tikt izmantotas citas valodas.

Latvijas policija sniedz atbalstu arī citu valstu tiesībsargājošām iestādēm šo noziegumu izmeklēšanā.

Policija atgādina, ka banku darbinieki nekad neprasīs ne nosaukt, ne ievadīt banku piekļuves datus atsūtītās interneta vietnēs. Saņemot šādu zvanu, telefonsaruna ir jāpārtrauc.

Gadījumā, ja no bankas konta ir izkrāpta nauda, svarīgi pēc iespējas ātrāk informēt par to savu banku, un pēc tam - vērsties ar iesniegumu Valsts policijā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!