Valsts policija (VP) joprojām saņem informāciju par krāpšanas gadījumiem, kuros nezināmas personas, uzdodoties par banku darbiniekiem, izkrāpj no iedzīvotājiem ievērojamus naudas līdzekļus. Šoreiz kādam vīrietim krāpnieki, piedāvājot dziedniecības un gaišredzības pakalpojumus, ir izkrāpuši aptuveni 15 tūkstoši eiro, portālu "Delfi" informēja VP.
Gan par šo gadījumu, gan par citiem reģistrētajiem krāpšanas gadījumiem ir uzsākti kriminālprocesi un notiek izmeklēšana.
1. septembrī VP Rēzeknes iecirknis saņēma iesniegumu no kāda vīrieša, no kura krāpnieki bija izkrāpuši aptuveni 15 tūkstošus eiro. Policijai izdevās noskaidrot, ka vīrietis bija vērsies kādā ārzemju ezotērikas uzņēmumā, aizpildot klienta anketu, kurā norādīja arī personīgo telefona numuru.
Pēc neilga laika ar vīrieti sazinājās persona, kura stādījās priekšā kā šī uzņēmuma pārstāvis. Vīrietim tika piedāvāti pakalpojumi, kā piemēram, aizlūgšanas vairākās reliģiskajās iestādēs, par ko tika pieprasīts pārskaitīt noteiktu naudas summu. Lai saņemtu pakalpojumus, vīrietis veica vairākus maksājumus, kuru rezultātā krāpniekiem tika pārskaitīti aptuveni 15 tūkstoši eiro. Pēc tā kā krāpnieki pieprasīja veikt maksājumu 35 tūkstošu apmērā, vīrietis saprata, ka ir nonācis krāpnieku lamatās un nekavējoties vērsās policijā.
Tāpat likumsargi saņēma informāciju par kādu vīrieti Balvu novadā, kurš veica avansa maksājumu, vairāk nekā četru tūkstošu apmērā par traktortehniku, kura līdz šim brīdim nav piegādāta.
Vairākos krāpšanas gadījumos personām ir zvanījuši arī viltus banku darbinieki un, iegūstot personu uzticību, no upuru kontiem izkrāpuši finanšu līdzekļus. Septembra sākumā Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes apkalpojamajā teritorijā krāpniekiem ir izdevies ievilināt savās lamatās vairākus Daugavpils un Augšadaugavas novada, kā arī Krāslavas novada iedzīvotājus, kā rezultātā ir izkrāpti vairāk nekā 19 tūkstoši eiro.
Par visiem minētajiem gadījumiem VP ir uzsākusi izmeklēšanas darbības un skaidro notikušā apstākļus.
Policija vēl joprojām regulāri saņem informāciju par krāpšanas gadījumiem, tāpēc atkārtoti aicina neizpaust savus personas datus un ievērot visus nepieciešamos drošības pasākumus.
Visbiežāk zvanītāji runā krievu valodā un uzdodas par banku darbiniekiem, cenšas izvilināt internetbankas pieejas datus – lietotājnumurus un paroles, kurus prasa apstiprināt ar attālinātajiem autentifikācijas rīkiem, piemēram, "Smart-ID" PIN kodiem.
VP atkārtoti atgādina, ka pats drošākais veids kā pārbaudīt vai zvanītājs ir krāpnieks, ir lūgt personu sniegt informāciju latviešu valodā. Krāpnieki nepārzina latviešu valodu un nekavējoties sarunu pārtrauc, kas norāda uz to, ka zvanītāja mērķis ir bijis finanšu līdzekļu izkrāpšana.