Rīgas apgabaltiesa trešdien atstāja negrozītu pirmās instances spriedumu krimināllietā, kurā saistībā ar Latvijas nepiedalīšanos starptautiskajā izstādē "ExpoMilano2015" par piesavināšanos lielā apmērā apsūdzēts uzņēmējs, festivāla "Positivus" rīkotājs Ģirts Majors.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pērn 22. decembrī Majoru attaisnoja, bet Rīgas tiesas apgabala prokuratūra un Ekonomikas ministrija (EM) apstrīdēja attaisnojošo spriedumu.
Majors iepriekš pauda viedokli, ka lēmums pārsūdzēt pirmās instances tiesas spriedumu ir valsts naudas izšķērdēšana. Viņš jau toreiz pauda pārliecību, ka arī apelācijas instances tiesa viņu attaisnos, jo apsūdzība neesot loģiska.
Tagad prokuratūrai būs vēl iespēja apelācijas instances spriedumu pārsūdzēt Augstākajā tiesā.
Apsūdzības ieskatā, uzņēmējs izšķērdējis aptuveni 300 000 eiro.
2015. gada aprīlī Ģenerālprokuratūra sāka kriminālprocesu, lai vērtētu amatpersonu rīcību saistībā ar vairāk nekā miljona eiro iztērēšanu un Latvijas nepiedalīšanos izstādē "ExpoMilano". Kriminālprocesa izmeklēšana tika nodota Valsts policijai. Sākotnēji bija pamatlieta, no kuras tika izdalīts vēl viens kriminālprocess.
EM iepriekš Ģenerālprokuratūrai iesniedza ministrijas dienesta pārbaudes komisijas detalizētu ziņojumu par to, ka Latvijas dalības "ExpoMilano2015" projekta organizēšanā tika pieļauti būtiski pārkāpumi.
Pārbaudes rezultātā tika ierosināta disciplinārlieta pret sešām EM amatpersonām, trīs no tām - departamentu direktores - tika atstādinātas no amata. Dienesta pārbaudēs komisija konstatējusi, ka projektam par Latvijas dalību starptautiskajā izstādē "ExpoMilano2015" nav nodrošināta atbilstoša un efektīva vadība un nav pietiekami vērtēti Latvijas dalības izstādē "ExpoMilano2015" iespējamie organizācijas modeļi un to riski, kā arī ir konstatēti būtiski trūkumi projektam piešķirtā finansējuma izlietojuma kontrolē.
Komisija konstatējusi arī citus pārkāpumus, tostarp termiņu neievērošanu projekta sākuma fāzē, neatbilstoši veiktus iepirkumus, noslēgtus nekvalitatīvus līgumus un neatbilstošu to izpildes uzraudzību.
Iepriekšminētās darbības nav ļāvušas projektu īstenot sākotnēji paredzēto budžeta izmaksu apjomā, termiņos un kvalitātē, secinājusi komisija.
2015. gada maijā toreizējā ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) paziņoja, ka EM komandītsabiedrībai "Expo 2015" pieprasījusi atdot aptuveni 800 000 eiro, kas izmaksāti saistībā ar gatavošanos dalībai starptautiskajā izstādē "World Expo 2015" Milānā, kurā Latvija tā arī nepiedalījās.
Reizniece-Ozola toreiz norādīja, ka ministrija veikusi rūpīgu finanšu plūsmas analīzi saistībā ar "Expo" projektu, konstatējot, ka par atsevišķiem darbiem ir maksāts vairākkārt, esot veikta samaksa par darbiem, kas nav notikuši, tāpat esot konstatētas "uzpūstas" cenas, piemēram, par mājaslapas izveidi samaksāti vairāki desmiti tūkstošu eiro, par dzīvesvietu izpēti izstādes norises vietā - aptuveni 30 000 eiro, tāpat krietni sadārdzinātas cenas esot bijušas par nepieciešamā aprīkojuma izpēti.
Komandītsabiedrības vadītājs Majors 2015. gadā paziņoja, ka komandītsabiedība nesaskata pamatojumu EM pieprasījumam par līdzekļu atmaksu.
Komandītsabiedrība 2015. gada aprīlī izvirzīja pretenzijas, norādot, ka EM vairāk nekā piecus mēnešus nav norēķinājusies ar komandītsabiedrību "Expo 2015" par padarītajiem darbiem Latvijas dalībai starptautiskajā izstādē "World Expo". Nesamaksātā summa tobrīd pārsniedz 185 000 eiro.
Valdība 2015. gada gada sākumā lēma, ka Latvija 2015.gadā nepiedalīsies starptautiskajā izstādē "World Expo 2015", kas notika Itālijas pilsētā Milānā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
