Krimināllietā, kurā pirmās instances tiesa jūnijā attaisnoja Saeimas deputātu Juri Jurašu (JKP) apsūdzībā par neizpaužamas informācijas izpaušanu, nav konstatēts likuma "Par valsts noslēpumu" pārkāpums, portālam "Delfi" ar Tiesu administrācijas starpniecību pavēstīja lietas tiesnese Zita Studente.
Tiesu administrācijā skaidroja, ka tiesas izmeklēšanā neapstiprinājās apsūdzībā norādītie apstākļi, kas bija par pamatu apsūdzības celšanai. Tiesa Juraša darbībās nekonstatēja, ka būtu izpausts valsts noslēpums un nodarīts kaitējums valsts iekšējai vai ārējai drošībai. Tiesa arī nekonstatēja, ka Juraša 2015. gada 1. oktobra ziņojumā norādītā un intervijā žurnālam "IR" izpaustā informācija būtu iegūta, veicot operatīvo darbību, un pārbaudīta operatīvās izstrādes lietā.
Studente uzsvērusi, ka operatīvās izstrādes lietā Juraša ziņojumā norādīto apstākļu pārbaude nav veikta, bet amatpersona, kurai tika nodots minētais ziņojums rīcībai, neveica tajā norādītās informācijas pārbaudi.
Attiecīgi lietā konstatēts daudz pretrunīgu liecību par to, kā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) tika saskaņoti operatīvās darbības pasākumi, kā noritēja dokumentu aprite un savstarpējā komunikācija, kā arī doto uzdevumu kontrole.
Tiesa atzina, ka Jurašam, sniedzot žurnālistei informāciju par korupcijas gadījumu, kuru viņš nebija ieguvis operatīvās darbības ceļā, bija tiesības to darīt, turklāt minētā informācija atbilst likuma "Par valsts noslēpumu" 5. panta 4. punktā norādītajam, proti, ziņas par noziedzības līmeni un tās statistiku, korupcijas gadījumiem un amatpersonu nelikumīgu rīcību nevar būt valsts noslēpums. Visas šaubas lietā tika vērtētas par labu apsūdzētajam, atzīmēja Tiesu administrācijā.
Jau vēstīts, ka prokuratūra par spriedumu varēs iesniegt protestu. Ja tas notiks, lieta būs jāskata Rīgas apgabaltiesai. Toties Jurašs jūnijā norādīja, ka tiesas spriedums ir absolūti likumsakarīgs un pašsaprotams, lai gan apsūdzības izvirzīšana un tiesas process bija ļoti nepatīkams laiks viņam un ģimenei.
Jurašs 2016. gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam esot piedāvāts kukulis, lai bijušā "Latvijas Dzelzceļa" (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.
Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma Jaroslava Streļčenoka tolaik vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera tolaik vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka, nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus. Toreiz informācija izskanēja Latvijas Televīzijā un žurnālā "Ir".
Tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja Valsts drošības dienests, kas lūdza prokuratūru Jurašam uzrādīt apsūdzību. Tomēr prokurors Aivis Zalužinskis secināja, ka Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.
Tomēr vēlāk Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors minēto Zalužinska lēmumu atcēla kā nepamatotu.
Lieta tika nodota atpakaļ Valsts drošības dienestam, un virsprokurors bija norādījis konkrētas izmeklēšanas darbības, kuras vēl nepieciešams veikt.
2019. gada janvārī Saeimas deputātu vairākums atbalstīja Juraša izdošanu kriminālvajāšanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
