Prokurors Māris Urbāns Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ir iesniedzis protestu lietā, kurā tiesa attaisnoja valsts noslēpuma izpaušanā apsūdzēto Saeimas deputātu Juri Jurašu, skaidroja tiesā.
Tagad lieta apelācijas kārtībā būs jāskata Rīgas apgabaltiesai.
Pirmās instances tiesa, attaisnojot Jurašu, norādīja, ka tiesas izmeklēšanā neapstiprinājās apsūdzībā minētie apstākļi. Tiesa nekonstatēja, ka Jurašs būtu izpaudis valsts noslēpumu un nodarījis kaitējums valsts iekšējai vai ārējai drošībai.
Tiesa arī nekonstatēja, ka Juraša 2015.gada 1.oktobra ziņojumā norādītā un intervijā žurnālam "Ir" izpaustā informācija būtu iegūta, veicot operatīvo darbību, un pārbaudīta operatīvās izstrādes lietā.
"Operatīvās izstrādes lietā Juraša ziņojumā norādīto apstākļu pārbaude nav veikta, bet amatpersona, kurai tika nodots minētais ziņojums rīcībai, neveica tajā norādītās informācijas pārbaudi. Lietā konstatēts daudz pretrunīgu liecību par to, kā KNAB tika saskaņoti operatīvās darbības pasākumi, kā noritēja dokumentu aprite un savstarpējā komunikācija, kā arī doto uzdevumu kontrole," norāda tiesnese Zita Studente.
Tiesa atzina, ka Jurašam, sniedzot žurnālistei informāciju par korupcijas gadījumu, kuru viņš nebija ieguvis operatīvās darbības ceļā, bija tiesības to darīt, turklāt minētā informācija atbilst likuma "Par valsts noslēpumu" norādītajam, proti, ziņas par noziedzības līmeni un tās statistiku, korupcijas gadījumiem un amatpersonu nelikumīgu rīcību nevar būt valsts noslēpums. Visas šaubas lietā tika vērtētas par labu apsūdzētajam.
Tomēr prokurors joprojām uzskata, ka lietā savāktie pierādījumi ir pietiekami un valsts apsūdzības argumenti ir spēcīgi, lai panāktu notiesājošu spriedumu.
Jau vēstīts, ka Jurašs 2016.gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam esot piedāvāts kukulis, lai bijušā "Latvijas Dzelzceļa" (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.
Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma Jaroslava Streļčenoka tolaik vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera tolaik vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka, nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus. Toreiz informācija izskanēja Latvijas Televīzijā un žurnālā "Ir".
Tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja Valsts drošības dienests, kas lūdza prokuratūru Jurašam uzrādīt apsūdzību. Tomēr prokurors Aivis Zalužinskis secināja, ka Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.
Tomēr vēlāk Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors minēto Zalužinska lēmumu atcēla kā nepamatotu.
Lieta tika nodota atpakaļ Valsts drošības dienestam, un virsprokurors bija norādījis konkrētas izmeklēšanas darbības, kuras vēl nepieciešams veikt.
2019.gada janvārī Saeimas deputātu vairākums atbalstīja Juraša izdošanu kriminālvajāšanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
