Delfi foto misc. - 80481
Foto: Unsplash

Šī gada 12. novembrī Valsts policijas (VP) Latgales reģiona pārvaldes Ludzas iecirknis saņēma iesniegumu no 1990. gadā dzimuša Ludzas iedzīvotāja, kurš ziņoja, ka mēneša laikā ar mērķi gūt peļņu, piekrita nepazīstamu personu piedāvājumam iesaistīties biržu darījumos. No iesnieguma secināms, ka krāpnieki izkrāpa vīrieša naudas līdzekļus 12 000 eiro apmērā un noformēja 11 aizdevumus, kuru kopējā summa sastāda 23 295 eiro, portāls "Delfi" uzzināja VP.

Par notikušo VP Latgales reģiona amatpersonas ir uzsākušas kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 177. panta 3. daļas par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, vai ja tā izdarīta, iegūstot narkotiskās, psihotropās, stipri iedarbīgās, indīgās vai radioaktīvās vielas, sprāgstvielas, šaujamieročus vai munīciju, ar ko soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Policija aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem saņemot telefona zvanus no nezināmām personām, kuras runā tikai un vienīgi krievu valodā, kas stādās priekšā, kā dažādu uzņēmumu finanšu brokeri vai arī par dažādu cita aroda "finanšu speciālistiem". Minētie "finanšu speciālisti" pārliecina cilvēkus uzsākt investīciju darbības, izmantojot dažādas Latvijā nereģistrētās virtuālas interneta platformas, kā arī piedāvā palīdzību visā procesā, lai uzsāktu investīcijas.

VP skaidroja, ka pēdējā laikā viens no aktuālākajiem krāpšanas veidiem, kad iedzīvotājiem tiek piedāvāts ieguldīt finanses virtuālās interneta platformās. Iedzīvotāji periodiski saņem telefona zvanus no nezināmām personām, kas uzdodas par finanšu brokeriem vai citiem finanšu speciālistiem. Minētie "finanšu speciālisti" pārliecina cilvēkus uzsākt investīciju darbības, izmantojot dažādas Latvijā nereģistrētas interneta platformas, kā arī piedāvā palīdzību procesā, lai uzsāktu veikt investīcijas.

Ārvalstīs reģistrētas investīciju kompānijas, kas nav saņēmušas atļauju no FKTK savas darbības veikšanai Latvijas teritorijā, aktīvi piedāvā ieguldīt naudas līdzekļus ar nolūku gūt peļņu, iemaksājot tos brokeru kompāniju kontos, bet ne ieguldītie līdzekļi, ne dividendes, kā rada pieredze, netiek izmaksāti. Kā platforma reklāmai var tikt izmantotas viltus ziņu lapas, no kurām lietotāji, šajās lapās aizpildot dažādas aptauju anketas, var tikt novirzīti uz krāpnieciskajām lapām, kur tiek piedāvāts ieguldīt naudu kriptovalūtās.

Lai pasargātu sevi, VP aicina iedzīvotājus nebūt pārlieku uzticīgiem, sargāt savu personīgo informāciju, nevienam ne telefoniski, ne rakstiski neatklāt banku kontu piekļuves datus, nevērt vaļā aizdomīgos e-pastos saņemtas saites un kritiski izvērtēt jebkuru saņemto informāciju. Gadījumos, ja ir notikusi krāpšana, par to iespējams ziņot vēršoties ar iesniegumu tuvākajā VP iecirknī vai iesniedzot iesniegumu elektroniski portālā Latvija.lv. Savukārt riska informāciju par dažādām aizdomīgām darbībām interneta vidē iespējams nosūtīt izskatīšanai policijai mobilajā aplikācijā "Mana Drošība".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!