Spēkā stājies Rīgas apgabaltiesas spriedums, ar kuru uzņēmējam Perepjolkinam par 100 eiro kukuļa došanu Valsts policijas (VP) darbiniekam piespriests 5000 eiro naudas sods, skaidroja tiesā.
Spriedums stājies spēkā, jo par to tiesā nav saņemta saņemta kasācijas sūdzība vai protests.
Saskaņā ar lietas materiāliem, 2018. gada 25. jūnijā Perepjolkins vadīja transportlīdzekli "Ford Focus", ar kuru pārkāpa ceļu satiksmes noteikumus, ar kreisās puses riteni uzbraucot uz horizontāla ceļa apzīmējuma – dubulta nepārtraukta līnija. Minēto pārkāpumu ieraudzīja ceļu policijas inspektors, kurš veica dienesta pienākumus Rīgā, Skanstes ielā, starp Hanzas ielu un Sporta ielu.
Policists ar zizli norādīja Perepjolkinam par nepieciešamību apturēt transportlīdzekli, uz ko autovadītājs nereaģēja un turpināja kustību uz Sporta ielas pusi, pēc kā inspektors iekāpa dienesta transportlīdzeklī un sekoja Perepjolkinam.
Pēc transportlīdzekļa apturēšanas inspektors palūdza viņam uzrādīt vadītāja apliecību un transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību. Perepjolkins paziņoja inspektoram, ka viņam nav vadītāja apliecības. Inspektors viņam izskaidroja, ka par pieļauto pārkāpumu tiks noformēts administratīvā pārkāpuma protokols, un lūdza uzgaidīt transportlīdzeklī.
Tomēr uzņēmējs neaizgāja uz savu transportlīdzekli, bet palika stāvēt pie policijas auto vadītāja durvīm un lūdza inspektoru nenoformēt administratīvā pārkāpuma protokolu, dodot policistam 100 eiro kukuli.
Par kukuļdošanas faktu inspektors paziņoja VP Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Operatīvajam vadības birojam.
Iepriekš Perepjolkins kļuva zināms sabiedrībai, tiesājoties ar valsti Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) jautājumā par taisnīgas atlīdzības apmēru. 2014. gadā ECT piespriedusi Latvijas valstij maksāt uzņēmējam Jānim Vistiņam un Perepjolkinam kompensāciju 1 219 663 eiro apmērā par 1997. gadā piespiedu kārtā atsavināto īpašumu Rīgas brīvostas teritorijā.
Izmaksātā kompensācija kļuva par lielāko valsts vēsturē.
Divus gadus vēlāk uzņēmēji vēlējās piedzīt no valsts vēl vismaz trīs miljonus eiro, jo bijušie zemes īpašnieki uzskatīja, ka savulaik atņemtā zeme ir daudz vērtīgāka, nekā par to tika informēta tiesa Strasbūrā.
2017. gada 21. martā Rīgas apgabaltiesa šādu prasību noraidīja.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
