Pēc masu medijos izskanējušās informācijas par ārstu, kurš pirms vairākiem gadiem, iespējams, seksuāli izmantojis savas pacientes, vēl vismaz divas sievietes plāno vērsties ar iesniegumiem Valsts policijā, vēsta Latvijas Radio.
Pēc publikācijas par kādu imunologu gan Latvijas Radio, gan pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica" saņēmis ziņas no vairākām citām sievietēm, kuras stāstījušas, ka šī ārsta kabinetā piedzīvojušas līdzīgus pāridarījumus.
Uzzinot, ka tiesībsargājošo iestāžu izmeklēšana beigusies bez rezultāta un imunologs turpina pieņemt pacientus, vismaz divas sievietes apņēmušās vērsties Valsts policijā ar iesniegumiem, lai ārsta darbība tiktu izvērtēta atkārtoti.
Tikmēr Veselības inspekcija norādījusi, ka tā izvērtē tikai jautājumus, kas attiecas uz ārstniecības kvalitāti, bet vardarbības izmeklēšana esot policijas pārziņā.
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) valdes sēdē situācija pārrunāta 14.decembrī. Biedrības viceprezidents Māris Pļaviņš uzsvēris, ka jāņem vērā nevainības prezumpcija un, kamēr ārsts nav notiesāts, biedrība viņam nevarot apturēt vai anulēt sertifikātu. Latvijas Imunologu asociācija šonedēļ nav atsaukusies aicinājumam vērtēt kolēģa darbības.
Kā vēsta radio, ārsts joprojām turpinot pieņemt pacientes laboratorijā "Biocon". Tās vadītāja Anita Bēriņa atteikusies komentēt, vai uzņēmums nav saskatījis kādus riskus, pieņemot darbā ārstu ar apšaubāmu reputāciju, savukārt pats ārsts atcirtis, ka viņam neesot laika "tām baumām" un nometis klausuli.
Jau ziņots, ka ģenerālprokurors Juris Stukāns rosinās veikt pārbaudi par medijos izskanējušo informāciju, ka ārsts pirms vairākiem gadiem, iespējams, seksuāli izmantojis savas pacientes.
Reaģējot uz plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju, Stukāns pieprasījis visus lietas materiālus, lai veiktu pārbaudi un lemtu par tālāko rīcību.
Latvijas Radio pagājušajā nedēļā publiskoja podkāstu, kas veidots sadarbībā ar Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centru "Re:Baltica". Žurnālistiem vairākas sievietes apgalvojušas, ka kāds imunologs veicis savai specialitātei neatbilstošas, vairāk ginekoloģiskas manipulācijas, kā arī tādas, kuras neveic pat ginekologa kabinetā. Pacientes ārsta veiktās darbības vērtēja kā seksuālu izmantošanu.
Pēc saņemtiem vairāku sieviešu iesniegumiem Valsts policija 2009. gadā sāka kriminālprocesu, kas pēc četriem gadiem tika izbeigts un lieta līdz tiesai nenonāca. Sievietes pārsūdzēja vienreiz, bet prokuratūra to atstāja spēkā.
Tiesībsargājošajās iestādes sākotnēji četras sievietes atzina par cietušajām, bet divas – par lieciniecēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!