Kriminālprocesā, kas pērnā gada maijā tika sākts saistībā ar amatpersonu bezdarbību Covid-19 vakcīnu iepirkuma lietā, drīzumā varētu būt gaidāmas apsūdzības, intervijā laikrakstam “Diena” pirmdien atzinis ģenerālprokurors Juris Stukāns.
2021. gada maijā prokuratūra sāka kriminālprocesu par iespējamo amatpersonu bezdarbību saistībā ar vakcīnu pret Covid-19 pirmo iepirkumu, un šajā lietā tiks vērtēta arī ministru iespējamā atbildība. Iepriekš Stukāns prognozēja, ka izmeklētāja lēmums šajā lietā varētu būt līdz pērnā gada beigām.
Intervijā laikrakstam "Diena" Stukāns sacījis, ka šajā kriminālprocesā "principā tuvākajā laikā vajadzētu būt rezultātam. Un šobrīd, es saprotu, ir iespējams, ka vairākām amatpersonām tiks izvirzītas apsūdzības".
Viņš apliecinājis, ka tās varētu būt pēc Krimināllikuma 319. panta par amatpersonas bezdarbību. "Ne par ko citu man nav nekādas informācijas, ka būtu kādi citi noziedzīgi nodarījumi," viņš izteicies.
Lūgts skaidrots, vai apsūdzības gaidāmas arī politiķiem, piemēram, bijušajai veselības ministrei Ilzei Viņķelei, Stukāns atzinis, ka Viņķele procesā nopratināta, "attiecīgi ir saņemta informācija un izvērtēta". "Visi tika vērtēti. Es neprecizēšu, jo drīzumā, es domāju, janvārī, rezultātam vajadzētu būt, jo laiks bija pietiekošs. Lai nebūtu pēc tam atkal kaut kādu pārmetumu. Bet, apspriežoties ar procesa virzītāju, ar prokuroriem, viņi lietā saskata šo te bezdarbību," sacījis Stukāns.
Ģenerālprokurors intervijā arī atzinis, ka citi "Covid laika" iepirkumi netiek pārbaudīti, jo "mums nav ne iesniegumu, ne informācijas". "Šobrīd man nav zināms, ka būtu vēl kāds kriminālprocess sākts saistībā ar iepirkumiem. Varbūt kaut kas ir izstrādē," viņš atzinis.
Jau ziņots, ka līdz ar prokuratūras lēmumu par iepriekšminētā kriminālprocesa sākšanu tika atcelts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmums par atteikšanos sākt kriminālprocesu saistībā ar Covid-19 vakcīnu iepirkumu.
Kriminālprocess sākts pēc Krimināllikuma 319. panta 1. daļas, kas par amatpersnas bezdarbību paredz brīvības atņemšanu līdz trim gadiem, piespiedu darbu, vai naudas sodu.
Pirmajā vakcīnu iepirkumā, līdz 2020. gada 19. novembrim, Latvija varēja pieteikties līdz 860 000 "Pfizer" vakcīnu devām, bet faktiski tika pieņemts lēmums par 97 500 vakcīnu devu iepirkšanu. Nākamajā kārtā, kad tika piedāvātas 430 000 šī ražotāja vakcīnu devas, Latvija pieteicās uz 100 000.
Latvijas Televīzija iepriekš ziņoja, ka neformālā veselības aprūpes nozares ierēdņu darba grupa iepriekš nolēmusi pasūtīt arī tikai pusi no piedāvātā augsti efektīvas Covid-19 vakcīnas "Moderna" daudzuma – 336 566 devu.
KNAB skaidroja, ka ne publiski paustā informācija, ne fakts, ka Veselības ministrija sākusi dienesta pārbaudi saistībā ar vakcīnu pirkšanu vai nepirkšanu pagājušā gada nogalē, nenorāda uz iespējamiem koruptīviem darījumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
