Trešdaļu noziegumu pret bērnu tikumību un dzimumneaizskaramību izmeklē divus gadus vai ilgāk

Turklāt sevišķi smagus noziegumus izmeklē ilgāk un tajās biežāk pieņem lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, salīdzinājumā ar lietām, kurās izmeklē smagus noziegumus. Tāpat tiesībsargs konstatēja, ka VP redzeslokā reti nonāk lietas par bērnu prostitūciju.

Kā izriet no VP skaidrotā tiesībsargam, pirmstiesas izmeklēšanu kavē tas, ka policijai mēdz būt grūtības sazināties, nopratināt vai aizturēt iespējamo aizdomās turēto, arī pirms šī statusa noteikšanas. Policija nezina viņa atrašanās vieta, vai arī iespējamais aizdomās turētais nesadarbojas ar izmeklētājiem.

Tiesībsargs vērtēja, ka nav skaidrs, kāpēc dažos gadījumos procesa virzītāji kavējas piemērot procesuālos piespiedu līdzekļus vai, ja personai ir noteikts aizdomās turētā statuss, arī drošības līdzekļus. Sevišķi gadījumos, ja objektīvi fakti liecina, ka persona, pret kuru ir uzsākts kriminālprocess, nesadarbojoties ar izmeklētāju, to kavēs.

Policija tiesībsargam minēja, ka kriminālprocesa gaitu kavē gadījumi, kad ilgi jāgaida kompleksās tiesu psihiatriskās un tiesu psiholoģiskās ekspertīzes, kā arī psihologa atzinumus. Pirmstiesas izmeklēšanu kavē arī tas, ka tiek ziņots par notikumiem, kas norisinājušies tālā pagātnē. Objektīvu iemeslu dēļ tos grūtāk izmeklējami, vērtēja tiesībsargs.

Savlaicīgu pirmstiesas izmeklēšanu kavē arī bērna, kurš, iespējams, ir cietis no vardarbīga nozieguma, nepietiekama interešu pārstāvība. Tiesībsargs savā atzinumā skaidroja, ka bērna pārstāvis, kas kavē kriminālprocesa virzību vai nenodrošina bērna interesēm atbilstošu pārstāvību, arī gadījumos, ja bērns pats atsakās liecināt par noziedzīgo nodarījumu, nekavējoties jānomaina uz pārstāvi, kas pilnvērtīgi nodrošinātu bērna pārstāvību kriminālprocesā. "Vilcināšanās atbilstošas bērna pārstāvības nodrošināšanā ir pretrunā ar bērna interešu prioritātes principu un ir nepieļaujama procesa virzītāja rīcība," raksta tiesībsargs.

Tāpat arī vairākas VP struktūrvienības tiesībsargam norādīja uz iespējami nepatiesām bērnu vecāku apsūdzībām gadījumos, kad vecāki ir iesaistīti savstarpējā tiesvedībā par bērna aizgādības jautājumiem. "Praksē ir novērojama vecāku ļaunprātīga rīcība, sniedzot nepatiesas ziņas par otru vecāku, lai pret viņu tiktu uzsākts kriminālprocess un tas ietekmētu uzsākto civiltiesisko tiesvedību par bērna aizgādības jautājumiem," atzinumā raksta tiesībsargs.

Tiesībsarga vērtējumā ir divi galvenie risinājumi pirmstiesas izmeklēšanas kvalitātes uzlabošanai. Pirmkārt, VP būtu jāievieš amatpersonu, kuras izmeklē noziedzīgus nodarījumus pret bērnu tikumību vai dzimumneaizskaramību, specializāciju konkrētās kategorijas lietās. Turklāt regulāri būtu jāuzlabo viņu profesionālā un akadēmiskā kompetence. Otrkārt, tiesībsarga vērtējumā, lietas par bērnu tikumību vai dzimumneaizskaramību, policijas amatpersonām būtu jādeleģē augstāka līmeņa struktūrvienībām.

VP izmeklētāju, kuri izmeklē seksuālās vardarbības vai bērnu izmantošanas gadījumus, izglītība un darba pieredze ir pietiekama. Savukārt policijas amatpersonām, kuras izmeklē dzimumnoziegumus, ļoti reti ir pieredze darbā tieši ar dzimumnoziegumiem – aptuveni 10 % izmeklētāju ir šāda pieredze, liecina tiesībsargam sniegtā informācija.

"Tas visticamāk liecina par to, ka lietas, kas skar noziedzīgus nodarījumus pret bērnu tikumību vai dzimumneaizskaramību, tiek nodotas izmeklētājiem, kuri ikdienā strādā ar bērnu lietām, bez īpašām zināšanām tieši dzimumnoziegumu izmeklēšanā," vērtē Jansons.

Tikai 20% gadījumos izmeklētājiem ir papildu izglītība saistībā ar seksuālās vardarbības un izmantošanas gadījumu izmeklēšanu. Amatpersonu papildu izglītība bērnu tiesību aizsardzības jautājumos aprobežojas ar Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktajiem obligātajiem kursiem. Tikai 10% gadījumos izmeklētāji ieguvuši arī kāda cita veida papildu izglītība, kas saistās ar darbu ar bērnu lietām.

Vidēji katram VP izmeklētājam laikā no 2019. gada līdz 2021. gada jūnijam bija trīs seksuālās vardarbības vai izmantošanas gadījumu pirmstiesas izmeklēšanas lietas. Tas nozīmē, ka izmeklētājiem nemaz nevar būt pietiekama darba pieredze darbā ar seksuālās vardarbības vai bērnu izmantošanas lietām.

Arī prokuratūra tiesībsargam norādīja, ka galvenais iemesls, kas ietekmē pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti un ilgumu, ir izmeklētāju nepietiekamā pieredze un kompetence strādāt ar šīm lietām. Prokuratūra norādīja, ka izmeklēšanu kavē arī policijas amatpersonu pārslodze.

Tiesībsargs savā izvērtējumā arī secināja, ka ne visi iecirkņi pārsūta lietas par sevišķi smagiem noziegumiem, kas vērsti pret bērnu dzimumneaizskaramību, pirmstiesas izmeklēšanai uz augstāka līmeņa struktūrvienībām. Tiesībsargam sniegtā informācija liecina, ka sevišķi smagus noziegumus citām struktūrvienībām pārsūta tikai Zemgales iecirknis.

Ja policijas iecirkņi lietas pārsūta uz augstāka līmeņa struktūrvienībām, pirmstiesas izmeklēšana rit raitāk – parasti ne ilgāk par gadu.

Seksuāla vardarbība un izmantošana ir noziegums, kas atstāj uz cietušajiem plašas un nopietnas sekas uz mūžu. Nodarot pāri bērniem, šie noziegumi rada arī būtisku ilgtermiņa sociālo kaitējumu, rakstīts ziņojumā.

Daudzos gadījumos seksuālu vardarbību pret bērniem veic cilvēki, kurus viņi pazīst un kuriem uzticas, un kuru apgādībā viņi atrodas. Tas padara šos noziegumus īpaši grūti novēršamus un atklājamus. Saskaņā ar Eiropas Padomes datiem Eiropā katrs piektais bērns kļūst par upuri kāda veida seksuālai vardarbībai, raksta tiesībsargs.

Jansona atzinuma pilnā versija lasāma šeit.

Atzinuma noslēgumā tiesībsargs sniedza arī rekomendācijas, kā veicināt noziegumu, kas vērsti pret bērnu tikumību un dzimumneaizskaramību, pirmstiesas izmeklēšanas kvalitātes celšanu. Rekomendācijas paredzētas Tieslietu ministrijai, Iekšlietu ministrijai, VP un prokuratūrai.

Jansons atbildīgās iestādes lūdza līdz 2022. gada 31. aprīlim informēt par paveikto un plānoto rekomendāciju ieviešanā.